Āboltiņa: drošības prasību neievērošanu piedāvāja “paslaucīt zem tepiķa” 1
Jautājumu par drošības prasību neievērošanu Saeimas jaunajā ēkā daži piedāvāja “paslaucīt zem tepiķa”, šorīt LNT izteicās Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), nekonkretizējot, kam ir bijusi šāda vēlme.
Politiķe atgādināja, ka rekonstruētās Saeimas telpas nav piemērotas NDK sēžu rīkošanai, jo Satversmes aizsardzības birojs tām atteicis attiecīgu akreditāciju. Kad tas atklājies, dažiem Saeimā esot bijusi vēlme “paslaucīt šo gadījumu zem tepiķa”, lai lieku reizi Saeimai neceltu neslavu, tomēr Āboltiņa uzskata, ka tā rīkoties nedrīkst un ir jāsameklē atbildīgie, kuri arī jāsauc pie atbildības.
Aicināta vērtēt, vai šis gadījums bija apzināta rīcība vai netīša nolaidība, Āboltiņa uzsvēra, ka bija amatpersonas, kuras zināja, kādām prasībām jāatbilst remontdarbiem, tomēr viņa nevēloties dot tam vērtējumu. Viņa gan atzīmēja, ka remontdarbus uzraugošā iestāde bija Saeimas prezidijs un parlamenta priekšsēdētāja, kā arī konkrēti cilvēki no Saeimas administrācijas, kas uzraudzīja būvniecības procesu.
Pašlaik NDK sēdes turpina notikt telpā, kura ir piemērota drošības prasībām, taču problēma esot tā, ka telpa esot ļoti neliela un tajā nevar sarīkot plašākas sanāksmes.
Kā ziņots, ir ierosināts kriminālprocess par drošības prasību neievērošanu parlamentā. Kriminālprocess ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, NDK telpas nevar akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, skaidroja Āboltiņa. Par šo situāciju NDK bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.
Par kriminālprocesa virzību atbildīgā iestāde ir Drošības policija, un kriminālprocess ir ierosināts pēc Krimināllikuma 319.panta par valsts amatpersonu bezdarbību pirmās daļas. Šajā procesā nevienam vēl nav izvirzītas apsūdzības, norādīja Āboltiņa.
Krimināllikuma 319.panta pirmā daļa paredz atbildību par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums.
Par šādu pārkāpumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Kā ziņots, arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) par šo drošības jautājumu vērsās gan DP, gan Satversmes aizsardzības birojā (SAB).
TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka jaunās Saeimas ēkas rekonstrukcijā pieļauts, ka telpas Saeimas Nacionālās drošības komisijas slepenajām apspriedēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības noteiktā komerciālās darbības jomā, pildot valsts pasūtījumu, lietot valsts noslēpuma objektus, NATO, ES un ārvalstu institūciju klasificēto informāciju, kā arī apliecina komersanta gatavību un spēju nodrošināt šādas informācijas aizsardzību. Lēmumu par sertifikāta izsniegšanu pieņem SAB direktors.
Nacionālās drošības komisijas sēdes bija ieplānotas jaunās ēkas cokola stāvā. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šeit apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts, norāda raidījums.
Saeima jauno ēku Jēkaba ielā 6/8 iegādājās par 2,5 miljoniem eiro un ieguldīja vēl piecus miljonus eiro restaurācijā. Projekta autori bija “Arhis Arhitekti’, būvnieks – “Velve”, apakšuzņēmēji – “Re&Re”, elektrību un vājstrāvas ievilka uzņēmums “Moduls”, par mehāniskajām sistēmām atbildēja kompānija “Lafivents’, bet stiklotās konstrukcijas lika “Alumax group”.
Četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem – arhitektu birojam, būvniekam, “Moduls” un “Alumax group” – nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.
Tas arī nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.
