Āboltiņa: arī Sibīrijas latvieši varēs iegūt Latvijas pilsonību 0
Līdz ar grozījumiem Pilsonības likumā dubultpilsonību varēs iegūt arī Sibīrijas latvieši, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Viņa noraidīja izskanējušo kritiku, ka uz Latvijas pilsonību nevarēs pretendēt uz Krieviju savulaik emigrējušie latvieši. “Varēs pretendēt. Tas ir mīts, kas šobrīd tiek izplatīts. Ikviens Sibīrijas bērns (..) varēs pēc citiem principiem [pretendēt] – tie ir tie cilvēki, kas ir bijuši spiesti atstāt mūsu valsti, kam ir šī pēctecība – viņi varēs saglabāt [Latvijas pilsonību]. Un otra līnija, kas netiek pieminēta, – tā ir līnija caur latvietību,” sacīja Saeimas spīkere.
Āboltiņa gan atkārtoti uzsvēra, ka automātiska pilsoņu loka paplašināšana nenotiks. “Pilsonība ir noturīga saikne ar valsti, tas nav juridisks akts un tas nevar būt tāpēc, ka es te dzīvoju 40 vai 50 gadus un neesmu iemācījies latviešu valodu, tagad pret to protestēju un mēģinu iestāstīt, ka ir grūts naturalizācijas eksāmens,” viņa teica.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien pēc ilgstošām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas tautieši varēs iegūt dubultpilsonību un kļūt arī par kādas citas valsts, ne tikai Latvijas pilsoņiem.
Asas debates bija par “Saskaņas centra” priekšlikumu atļaut dubultpilsonību visiem ārpus Latvijas dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Atbalstu Saeimā neguva arī “Saskaņas centra” priekšlikums visu akreditēto skolu absolventiem reģistrācijas kārtībā piešķirt pilsonību.
Grozījumi Pilsonības likumā nosaka dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, kā arī pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Pilsonības likuma otrā lasījuma redakcijā ir noteikts, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.
Savukārt pilsonim, kurš ir no kādas citas valsts, būs iespēja saņemt atļauju no Ministru kabineta veidot dubultpilsonību. Latvijas pilsonība saglabātos arī personām, kuras, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību ieguvušas laulības vai adopcijas dēļ.
Deputāti arī ir vienojušies, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Likuma grozījumi arī noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.
Būs atvieglota arī pilsonības piešķiršanas kārtība nepilsoņu bērniem, jo viens no bērna vecākiem, reģistrējot jaundzimušo, varēs arī uzreiz atzīmēt ailītē, vai vēlas, lai bērns saņemtu Latvijas pilsonību.
Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība.
Deputāti Juridiskajā komisijā ir vienojušies darīt visu iespējamo, lai grozījumus galīgajā lasījumā pieņemtu iespējami ātri un varētu izstrādāt nepieciešamos grozījumus valdības saistošajos noteikumos, lai lielās izmaiņas varētu stāties spēkā jau 2013.gada 1.janvārī.
Pilsonības likums Latvijā nav mainīts 15 gadu. Pilsonības likums tika atvērts 10.Saeimas laikā, un to pārņēma arī 11.Saeima.
