Āboltiņa: arī cittautieši palīdzēja atgūt neatkarību 0
Latvijai neatkarību iegūt un atgūt palīdzēja arī mazākumtautību pārstāvji, kuri gan brīvības cīņu laikā 20.gadsimta pirmajā pusē, gan arī barikāžu laikā 1991.gadā kopā ar latviešiem iestājās par mūsu valsti, šodien Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai par godu sasauktajā svinīgajā Saeimas sēdē sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
“Arī 1991.gada janvārī, Tautas frontes aicināti, uz barikādēm plecu pie pleca ar latviešiem stāvēja krievi, lietuvieši, poļi, ebreji – dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, kas ticēja labākas Latvijas idejai. Tas palīdzēja mums uzvarēt,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa mums piederošo brīvību šodien salīdzināja ar dzirnakmeni, kurš katru dienu jānes visu mūžu: “Tā ir dārgākā un vienlaikus smagākā nasta. Katram patriotam, ikvienam no mums kopš 1990.gada 4.maija ir jāturpina to nest, brīvību nedrīkst nomest, zem tās nedrīkst saļimt, nedz arī par tās smagumu gausties.”
Tāpat kā neatkarības atgūšanas laikā, joprojām katra svarīga lēmuma pieņemšanā izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai, iedzīvotāju gribai līdzdarboties un ikkatra cilvēka valstiskuma apziņai, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Atgādinot, ka šogad aprit 90 gadi kopš Saeimas pirmās sēdes sanākšanas, Āboltiņa savā runā atsauca atmiņā Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes toreizējo vēlējumu jaunajam parlamentam: “Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu. Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsiet nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības par godu un par svētību mūsu dārgajai tēvijai.”
11.Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šī valstsvīra dotā ceļamaize bija trāpīga ne tikai tālajā 1922.gadā – arī šodien ikviens Latvijas pilsonis no sirds cer, ka viņa ievēlētie deputāti savu darbu darīs pēc labākās apziņas, nesavtīgi, neaptraipot savu godu, un sabiedrības labumu stādīs augstāk par savu personīgo: “Būtu pašā laikā, ja ik reizi pirms svarīga balsojuma, kad tieši katra atsevišķa balss var izšķirt Latvijas likteņus, mēs pārdomātu savu izvēli un būtu uzticīgi valstij un Satversmē paustajām vērtībām.”
Latvijas dibinātājiem nebija šaubu, ka jaunajai valstij ir jābūt parlamentārai republikai, norādīja Āboltiņa, citējot tālaika spožā politiķa Arveda Berga brīdinājumu, ka “parlamentārisms ir mums vajadzīgā valdības forma”, taču “esam izraudzījuši viskomplicētāko valsts varas iemiesojumu”.
Āboltiņa sacīja, ka derīgākais un piemērotākais ceļš ne vienmēr ir vieglākais ceļš, jo parlamentārisms nepiedāvā gatavas atbildes un nenorāda uz vienu gudro, kurš zina visas pareizās izvēles.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka 4.maija deklarācija atjaunoja tās idejas un vērtības, kas 1922.gadā tika ieliktas Satversmē un līdz ar to – mūsu valsts pamatos. Pieminot 90 gadus kopš Satversmes spēkā stāšanās, Āboltiņa minēja tiesību zinātnieka profesora Vasilija Sinaiska vārdus, ka konstitūcija ir visu pilsoņu līgums, savā ziņā pat piemineklis, kura tuvumā norimst visas kaislības. Viņš uzsvēris, ka konstitūcija ir tas visiem obligātais miera minimums, bez kura nav iespējama ne tiesiskas valsts, ne kultūras attīstība.
“Satversme šajā laikā patiešām ir kļuvusi par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Ciešā saistībā ar citām Eiropas tautām un balstoties uz vienkāršām vērtībām – valsts varas padotību likumam, cilvēktiesībām un taisnīgumu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Svinot 4.maija svētkus un Satversmes 90 gadus, Āboltiņa aicināja atkal no jauna apzināties pašiem savus pamatus – to, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt. Mūsu valsts ir vienīgā vieta, kur sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu un savu kultūru, piebilda parlamenta spīkere.
