Skaista etiķete un pat korķis 0
Mani imponē, ka jums gan etiķete, gan pudele un pat korķis ir skaists. Un īpaši skaisti ir dāvanu iepakojumi. Kas tos veidoja?
“Etiķetes zīmējums ir Latvijas mākslinieces Maijas Rozenfeldes darbs. Iepakojuma dizains arī ir Maijas. Ievērojāt, ka katram produktam ir sava etiķete? Visas romantiskas! Toties pudeles ir no Francijas, korķi nāk no Portugāles, kur, jūs jau zināt, aug korķa ozoli. Zīmējums uz korķa ir mana vīra Alda Circeņa darbs. Viņam ir sava ražotne, kur dizains spēlē lielu lomu, – “Rīgas krēslu fabrika”.”
Produktu jums ir daudz un skaisti noformēti. Bet mani patiešām interesē arī process, kā šie skaistie sidri top.
Mani ieved pašā ražotnē. Temperatūra ir diezgan vēsa. Tas jau loģiski. Viss ļoti tīrs un balts. Un kā smaržo āboli! Un tad tos redzu, daudz sārtu un skaistu. Baiba rāda un stāsta: “Ābolus mums ved zemnieki no tuvējās apkārtnes – vietējie audzētāji. Mēs iepērkam 40 tonnu gadā un apstrādājam astoņas tonnas nedēļā, kad ir ābolu ražas laiks. Āboli tiek automātiski nomazgāti, pēc tam darbinieces tos vēlreiz pārskata un izlasa bojātos. Tad tīrie un smaržīgie āboli milzīgos toveros tiek samalti putrā. No tovera putra tiek pārsūknēta un ietīta īpašā audumā uz paplātēm, kas tiek sakrautas speciālā iekārtā desmit līmeņos cita citai virsū. Un tikai tad notiek īstā sulas spiešana.”
Kad vīrišķīgais speciālists Jānis Svencis iedarbina spiestuvi, putra pat šļakstās pa gaisu! Mēs laimīgi nogaršojam šo nupat spiesto sulu. Burvīga!
Izrādās, tā ir īstā metode, kuru piekopj jau gadsimtiem. Baiba ir braukusi divas reizes mācīties uz Angliju un ir viesojusies arī Francijā, lai mācītos un vērotu šīs metodes. Tomēr viņa uzskata, ka mums jābūt savām metodēm, jo pagatavošanā tiek izmantoti tieši Latvijas āboli.
Kā uzzināju vēlāk, lasot par sidriem, ļoti interesanti, ka vēl nesen Anglijā un Francijā ābolu malšanu veica ar zirga palīdzību, kurš lēnā solī, ejot riņķī, darbināja iekārtu, kas samala ābolus putrā. Šo putru franču valodā sauc “pommage” (ābols taču ir “pomme”) un angliski “pomace”.
Ejam tālāk, kur redzam, kā ar milzīgas šļūtenes un sūkņa darbību sula tiek pārpumpēta uz milzum lielām cisternām, kurās notiek sidra rūgšanas process. Katrā cisternā nonāk 5 tonnas sulas, kas izspiestas no 8 tonnām ābolu. Baiba turpina skaidrot procesu.
“Sulai tiek pievienots šampanieša raugs, lai nodrošinātu pareizo rūgšanu. Sula rūgst divus trīs mēnešus, bet tad vēl tas nav dzerams sidrs. Tam ir jāgatavojas vēl kādus piecus sešus mēnešus. Šie āboli, kurus tagad spiežam, būs dzerams sidrs jau vasaras sākumā. Kad sidrs ir gatavs, to pildām pudelēs un uzreiz arī aizkorķējam, lai nezaudētu burbuļus.”
Man bija iespēja vērot pudeļu pildīšanas procesu – četras pudeles tiek pildītas vienlaicīgi, bet pakāpeniski, lai tūlīt var aizkorķēt. Pielieku roku arī etiķetes uzlīmēšanā. Pēc pāris piegājieniem jau iznāk labi!
Iespaidīgi! Kad uzsākāt savu darbību un vai izmantojāt arī Eiropas fondu sniegtās priekšrocības?
“Pirmo sulu izspiedām 2012. gadā. Protams, ka Eiropas fondus izmantojām, lai varētu iepirkt šīs iekārtas un izremontēt ēku. Sulas spiede ir no Austrijas, cisternas no Slovākijas un dažādas citas iekārtas no Itālijas. Internacionāls ir tas vīnu bizness! Interesanti, ka šī ēka, kuru remontējām, arī padomju laikā bija saistīta ar augļu un dārzeņu pārstrādi. No šejienes nāca slavenie zaļie zirnīši, kas bija lolota prece svētku rasolam! Mums ir vesela etiķešu kolekcija no tiem laikiem. To skatoties, apmeklētāji atmiņā atsauc dažādus brīžus.”
Cik jums ir darbinieku?
“Īstenībā ļoti maz, ikdienā tikai pieci. Sidra gatavošanās jau notiek bez mūsu iejaukšanās, tā ir tikai jākontrolē. Toties mēs visi šeit strādājošie pieliekam roku katram procesa posmam. Protams, kad ir vairāk darba vai kāds lielāks pasākums, talkā nāk arī citi.”
