Ābols: Interese par Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu ir zemāka nekā vēlētos 12
Interese par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja amatu ir zemāka nekā vēlētos, aģentūrai LETA sacīja RAKUS padomes loceklis Valts Ābols.
Viņš gan neminēja precīzu pieteikušos kandidātu skaitu, taču sacīja, ka to neesot daudz. Precīzāka informācija par to varētu būt janvārī, kad noslēgsies potenciālo pretendentu izvērtēšana.
Pašlaik RAKUS valdes priekšsēdētājs ir Imants Paeglītis, kurš amatā stājās 2018.gada sākumā. Nākamā gada sākumā beigsies Paeglīša piecu gadu pilnvaru termiņš. Publiskajā telpā vasaras izskaņā izskanēja, ka Paeglītis kolēģus slimnīcā informējis, ka uz otro pilnvaru termiņu kandidēt neplānojot.
Kā ziņots, RAKUS bija pagarinājis pieteikšanos uz valdes priekšsēdētāja amatu līdz 25.novembrim.
Vienošanās ar piesaistīto personāla atlases kompāniju un kandidātu atlases procedūras nolikums paredz noteiktu pretendentu skaita piesaisti, lai veiksmīgi realizētu konkursa atlases procedūru uz valdes priekšsēdētāja amatu. Šajā gadījumā tiem būtu bijis jābūt 20 pretendentiem, taču kandidātu skaits uz vadītāja amatu nesasniedza pat pusi no iecerētā, sacīja Ābols.
Viņš atzina, ka kandidātu atsaucība nebija pietiekama, tādēļ pēc personālatlases uzņēmuma ieteikuma tika lemts pagarināt pieteikšanās termiņu, dodot papildu iespēju gan tiem, kas, iespējams, informāciju par vakanci bija palaiduši garām, gan arī tiem, kam “varbūt bija grūti pieņemt lēmumu šajos neskaidrajos laikos”.
Ābola vērtējumā neskaidrība ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki maz piesakās uz šo vakanci.
“Skaidrs, ka RAKUS valdes priekšsēdētāja amats ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas veselības sistēmā – tā ir milzu atbildība un augstas prasības. Pēdējos gados nācies saskarties ar milzīgiem izaicinājumiem, tostarp arī neskaidro perspektīvu, kādā veselības nozare attīstīsies nākotnē. Ne velti mēs redzam, ka arī veselības ministra postenis šobrīd rada visspraigākās diskusijas koalīcijas partneru starpā, jo šobrīd nozarē nav pilnīgas skaidrības par nākamo gadu no finanšu perspektīvas, un ir zināmas arī daudzu gadu garumā uzkrātās problēmas cilvēkresursu ziņā, kas īpaši saasinājušās Covid-19 pandēmijas rezultātā,” norādīja Ābols.
