Āboliem – neražas gads? Ko darīt, ja augļu koki bojāti? 0
“Laika apstākļu, slimību un kaitēkļu bojāti augļu koki ar daļēji bojātām, pelēki zaļām lapām, bez pieaugumiem zaru galos šogad neražo. Ko darīt – vai smidzināt, piebarot, nedaudz apgriezt tagad, kad vēl ir lapas?” JĀNIS OGRES NOVADĀ
“Šovasar ābelēm augļi ir pasīki, pūst jau kokā un tos stipri bojā lapsenes. Kā palīdzēt kokiem?” ANDRA KĀRKLIŅA
– Ja augļu kokiem lapas kļūst pelēcīgi blāvas, it kā sudrabotas, spīdīgas, zaru galos nav jaunā pieauguma un koki neražo, tie ir inficējušies ar sudraboto lapu slimību. Pelēcīgas lapas ir arī tad, ja augļu dārzā ir liela laputu invāzija un kaitēkļi kavē dzinumu augšanu, – skaidro ābolu audzētājs, zemnieku saimniecības ‘’Eglāji’’ saimnieks Guntis Ofkants.
Sudraboto lapu slimība bojā plūmes, ābeles un citas augļaugu kultūras. To ierosina violetā klājpiepe, kas visvairāk inficē novājinātus kokus. Ja nogrieztam zaram ar slimības bojātām lapām koksne ir tumši sarkanbrūna, šādu koku vajadzētu nekavējoties izraut, jo izārstēt to nevar. Piepju sēne noārda koksni, augs nokalst. No viena koka uz otru šo slimību pārnes dārznieks, strādājot ar dārza šķērēm, proti, griežot zarus, infekcija ar slimā auga šūnsulu nokļūst uz veselā auga un inficē to. Arī sēnes augļķermeņi – piepes – ir infekcijas avots apkārtējiem kokiem un krūmiem.
Lapu sudrabošanos vēl mēdz izraisīt nelabvēlīgi vides faktori, fizioloģiski un augu barošanās traucējumi. Šajā gadījumā zaru koksne nav sarkanbrūna un lapu sudrabošanās parasti nav ilgstoša un augiem bīstama, tā pāriet pati no sevis.
– Šosezon sīkāki augļi ir apvidos, kur lijis par maz lietus vai koku saknes cietušas ziemas salā. Spēcīgi apsala daudzas kokaugu sugas visā Latvijā. To var izskaidrot ar pērn ieilgušo silto rudeni, kad koki laikus nenobrieda un neiegāja miera periodā. Ja augļu koki netika migloti un uz augļiem redzami kaitēkļu bojājumi, tie ir vārti puvei. Vēl daudzos dārzos ražu sadauzīja krusa. Pēc tās rodas augļu mizas bojājumi un iespējama puve, – stāsta Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Karstajā vasarā savairojās un daļu augļu sabojāja lapsenes (šos kukaiņus ziema nekādi neietekmē, jo pārziemo tikai auglīga mātīte, kas piedzimst rudenī, bet vecā māte, darba lapsenes un tēviņi iet bojā). Tās patlaban barojas ar briestošajiem augļiem, kam temperatūras svārstību dēļ pārplīsusi miza. Āboliem lapsenes izgrauž prāvus caurumus. Guntis Ofkants piebilst: lai saķertu šos kukaiņus, vienīgi var iepildīt sarūgušu ievārījumu vai sulu plastmasas pudelēs un izlikt tās augļu dārzā. No saplaisājušiem augļiem, kas neder ēšanai, var izspiest sulu vai vārīt ievārījumu. Ja puves pazīmes jau parādījušās uz augļiem, šogad vienīgais aizsardzības pasākums ir salasīt un izvākt no dārza visus puvju un kaitēkļu bojātos augļus. Tas mazinās pūšanu nākamajā gadā. Pret laputīm vajadzētu izmantot kādu no atļautajiem insekticīdiem – Decis 2,5, Decis Mega vai citu. Ja nemiglos un koki būs pilni ar augu sūcējiem, augļi paliks sīki, neaugs lielāki.
Laika apstākļu dēļ augļu koki šogad pārcietuši stresu, tāpēc tos nevajag apgriezt – tas tikai samazinās ziemcietību. Koki un krūmi ziemai sāk gatavoties jau augusta beigās, un tad tiem jādod kālija mēslojums. Tas stiprinās koku izturību pret salu.
