Āboli vērtīgi arī žāvēti 0
Žāvēti āboli satur sabalansētu vitamīnu un mikroelementu kokteili – dzelzi, kalciju, magniju un kāliju, tāpēc ir gandrīz līdzvērtīgi svaigiem āboliem.
Žāvēti āboli ātri remdē izsalkumu, kā arī veicina gremošanu un rada vispārēju nostiprinošu iedarbību uz organismu. Augļu sastāvā ietilpstošā fruktoze lieliski aizvieto saldumus.
Žāvētu ābolu lietošana ikdienā labvēlīgi ietekmē ādu, matus un nagus, un tas ir pamanāms jau pēc pāris nedēļām. Kā palīglīdzekli tos izmanto gripas, sirds un endokrīno slimību profilaksē.
– Ja ir labs pagrabs, dažas ābolu šķirnes (piemēram, sīpoliņus) iespējams līdz pavasarim uzglabāt labā kvalitātē un pat maijā mieloties ar svaigiem. Bet tie, kam nav atbilstošas vietas augļu uzglabāšanai, ābolus bieži vien sagriež un izžāvē. Kaltējot notiek ābola dehidratācija, mitrums zūd, un auglis, šādi apstrādāts, nebojājas. Tas ir veids, kā ābolus var ilgstoši uzglabāt, kā arī ar tiem nodrošināties vietās, kur tie svaigā veidā nav pieejami, – skaidro diētas ārsts Andis Brēmanis. – Protams, žāvējot daži augļa komponenti iet mazumā, piemēram, sarūk vitamīnu daudzums. Toties saglabājas balastvielas un pektīnvielas, kas ir ļoti veselīgas zarnu traktam. Tādēļ žāvētie ir vērtīgs kārumiņš bērniem, kas var aizstāt konfektes un citus našķus.
Speciālists iesaka žāvēto ābolu krājumus notiesāt līdz jaunai ražai, taču tas nenozīmējot, ka pēc gada tos vajadzētu izmest. – Latvieša taupīgums taču neļauj ko tādu darīt! – viņš nosmej.
A. Brēmanis uzsver: lai saglabātu labu veselību un možu garu, dienā vajadzētu apēst vismaz piecas porcijas augļu, ogu un dārzeņu (viena porcija – aptuveni 100 gramu).
– Piecas porcijas ir minimālais daudzums. Taču 500 gramu dārzeņu un augļu patēriņu dienā, manuprāt, nav grūti nodrošināt. Ir tik jāapēd pāris lielu ābolu, jānograuž viens vai divi burkāni, jāizdzer glāze svaigi spiestas sulas, jānotiesā sauja žāvētu ābolu, un plāns gandrīz jau izpildīts.