Pircēji pārsteigti par tik augstām ābolu cenām. “Vai ražas novākšanas laikā tas ir pieņemami?” 18
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šoruden vietējo ābolu cenas sasniegušas vēsturiski augstu līmeni – atsevišķās tirdzniecības vietās ābolu cena ir 2,00–2,50 eiro/kg. Audzētāji augsto cenu skaidro ar salīdzinoši mazāku ražu.
Šis gads esot bijis nesaprotams, jo ražu ietekmējuši gan kaitēkļi, gan laikapstākļi. Arī kaimiņvalstīs ābolu ražai nav vērojami rekordi, turklāt trūkst ražas novākšanai nepieciešamo darbaroku.
Vietējo ābolu cena vairākos tirgos ir augsta – kilogramu ‘Trebū’ šķirnes ābolu varēja iegādāties, sākot no 1,80–2,00 eiro/kg. Par to “Latvijas Avīze” pārliecinājās gan Rīgas Centrāltirgū, gan “Liepājas Pētertirgū”.
Arī labi pazīstamā antonovka bija pieejama par līdzīgu cenu. Savukārt dažos Rīgas centra veikalos vietējo ābolu cenas pārsniegušas 2,20 eiro/kg. Pircēji ir pārsteigti par tik augstām cenām, jautājot, vai rudenī, ražas novākšanas laikā, tas ir pieņemami.
Raža – vidēja
Ābolu audzētāji cenu faktoru skaidro ar salīdzinoši vidējām ražām. Kurzemē saimniekojošās z/s “Mucenieki” saimniece Ligita Rezgale sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja, ka šogad ābolu raža padevusies diezgan viduvēja.
“Ābeļu ziedēšanas laikā bija vēss, pūta stiprs vējš, un bites nevarēja apputeksnēt ziedus. Tas varētu būt pie vainas, kāpēc ābolu raža ir mazāka. Ābolu kvalitāti ietekmēja arī krusa. Ražas novākšana sākās divas nedēļas vēlāk nekā parasti,” stāsta saimniece.
Novērojumi liecina, ka šogad pamaz būs šķirnes ‘Kovaļenkovskoje’ un ‘Belorusskoje Maļinovoje’, taču ‘Auksim’ raža padevusies laba.
Arī pazīstamais augļkopis, Engures novada Smārdes pagasta zemnieku saimniecības “Eglāji” saimnieks Guntis Ofkants stāsta, ka ābolu raža šogad padevusies vidēja.
Pavasaris bijis vēss, ziemeļaustrumu vējš traucējis ziedu apputeksnēšanu, līdz ar to iznākums ir mazāks. Šogad novērota strauja ābolu biršana, āboli ir sīki, šo apstākļu dēļ, iespējams, rodas deficīts, kas atsaucas uz ābolu cenām.
Arī ābolu kraupis un kukaiņu ietekme šogad jūtama vairāk nekā parasti, līdz ar to nākas vairāk lietot augu aizsardzības līdzekļus.
“Mazāk būs ‘Tīna’ un ‘Konfetnoje’, bet labi padevies ‘Antejs’. Ražas novākšanā vēl jau esam tikai pusceļā, lai viss izaudzētais nokļūtu klētī,” stāsta “Eglāju” saimnieks. Viņš aicina doties uz Kalnciema ielas tirgu, kur ābolu cenas ir zemākas nekā, piemēram, Rīgas Centrāltirgū.
To, ka āboli lētāki nekļūs, zina teikt Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis. Uz šādu secinājumu viņu vedina situācija Eiropā, jo, piemēram, Holandē ābolu noliktavas ir tukšas un šī gada ābolu cenas jau ir augstākas nekā pagājušajā gadā.
Arī Rubauskis norāda – ražas lielums šogad atšķiras gan pa reģioniem, gan saimniecībām.
“Ir saimniecības, kur ābeles ziedēja skaisti, bet ražas nav, un otrādi – mēreni ziedējušām ābelēm raža ir laba. Atšķirības vērojamas arī pa šķirnēm. Visā Latvijā gads bijis raibs un dažāds,” viņš secina.
Trūkst darbaroku
Karstākais ābolu novākšanas laiks tagad vērojams “Pūres dārzos”. Tur noskaidrojām, ka ābolu raža šogad būs laba. “Atšķirībā no plūmēm un ķiršiem, kam raža bija par trešdaļu mazāka, āboli izauguši kvalitatīvi,” stāsta “Pūres dārzu” vadītājs Edmunds Grīnbergs.
Pūreniekiem cenas tiek prognozētas pagājušā gada līmenī, bet Grīnbergs novērojis, ka veikalos ābolu cenas ir daudz augstākas. To viņš skaidro ar poļu ābolu trūkumu.
“Šogad veikalos mazāk sastopami poļu āboli. Pieļauju, arī viņiem ir ražas novākšanas grūtības, jo trūkst darbaroku. Otrs iemesls – pirms pāris gadiem poļi mainīja šķirņu sortimentu un tas varētu atstāt ietekmi. Proti, viņi ieviesa šķirnes, kas vairāk interesē turīgākās rietumvalstis, nevis austrumu valstis. Jaušams, ka šogad trūkst tieši lēto šķirņu ābolu,” situāciju skaidro Grīnbergs.
Pūreniekiem izdevies atrisināt darbaspēka problēmu, taču daudzviet trūkst strādājošo, un tas var atstāt ietekmi uz ražas novākšanu.
Jāpiemin, ka pēdējos gados svaigu ābolu ārējā tirdzniecība bijusi gana aktīva. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajos septiņos mēnešos eksportēti āboli par trīs miljoniem eiro, un tas ir vairāk nekā pērn un aizpērn visa gada griezumā.
Lielākās ābolu eksporta valstis ir Lietuva un Igaunija, bet pēdējos gados eksporta valstu sarakstā ir arī Polija, Apvienotā Karaliste, Krievija, Somija.
Vislielākais svaigu ābolu eksports bijis 2013. gadā – teju četru miljonu eiro vērtībā. Savukārt lielākais imports bijis 2015. gadā – 26,7 miljonu eiro vērtībā un galvenās importa valstis – Polija, Nīderlande un Itālija.
Šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijā ievesti āboli 10 miljonu eiro vērtībā un jau zināmo importa valstu vidū kopš 2018. gada stabilu vietu ieņem Ukraina – šogad vien no tās ievesti āboli 265 tūkstošu eiro vērtībā.
Poļu ābolu audzētāji gan mierina, ka ražas novākšana pilnā sparā sāksies tuvākajā laikā un šī gada sezona būšot labāka par iepriekšējo.
Šī gada raža Polijā kavējas par aptuveni divām nedēļām un tirgū esot liels pieprasījums pēc poļu āboliem, vēsta “Freshplaza.com”.
