“ABLV Bank” vēršas Ģenerālprokuratūrā par bankas nomelnošanu 2
“ABLV Bank” vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu, šodien preses konferencē paziņoja bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.
Bernis informēja, ka “ABLV Bank” trešdien ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā, lai tiesībsargājošās iestādes pārbaudītu bankas rīcībā esošus faktus.
“Manuprāt, pret banku ir izvērsta ilgstoša kaitnieciska rīcība un ārzemju tiesībsargājošo iestāžu maldināšana,” sacīja Bernis.
Vaicāts, vai ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) tika maldināta par “ABLV Bank” darbību, Bernis atzina, ka šai iestādei informācija var būt nākusi tikai no Latvijas, piemēram, par kukuļdošanu.
“Mēs nekad neesam devuši kukuļus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūs apzināti nomelno,” pauda Bernis.
Bernis atteicās nosaukt konkrētus cilvēkus, kas, iespējams, nomelnojuši “ABLV Bank”.
Uz jautājumu, vai “FinCEN” ziņojums varētu būt balstīts uz Latvijā sagatavotas safabricētas informācijas par “ABLV Bank”, bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds vien atkārtoja, ka par to varētu liecinā ziņojumā minētā kukuļošana, par ko “ABLV Bank” nekas neesot zināms. “Tāpēc arī vērsāmies tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās šos faktus pārbauda,” piebilda Reinfelds.
Viņš atgādināja, ka “ABLV Bank” jau iepriekš ir veikusi darbības, lai mazinātu riskanto klientu bāzi, uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu un izpildītu iepriekš ASV puses paustos ieteikumus.
“Esam gatavi runāt par “FinCEN” rīcībā esošo vispārīgo informāciju. Esam gatavi stāstīt par to, ko jau esam paveikuši, jo, iespējams, ASV pusei šī informācija nav bijusi pieejama,” teica bankas vadītāja vietnieks.
Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus.
Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
