“ABLV Bank” valdes loceklis Pāže atstāj amatu 1
Darbu “ABLV Bank” valdē atstāj atbilstības direktors Aleksandrs Pāže, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Viņš norādīja, ka Pāžes iesniegums par valdes locekļa amata atstāšanu saņemts trešdien, 21.februārī. “Tā bija viņa paša iniciatīva no labas korporatīvas
pārvaldības principa un morāles viedokļa dēļ,” sacīja Bernis.
“ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs piebilda, ka Pāže attiecīgo jomu bankā vadīja vairāk nekā 15 gadus, izveidojot vienu no spēcīgākajām komandām, taču turpmāk viņa klātbūtne valdē apgrūtinātu tālākos pārbaužu procesus.
“”FinCEN” [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas] ziņojums ir šoks ne tikai viņam, bet arī visai bankai. [..] Būtu grūti turpināt vadīt šo jomu. Viņa klātbūtne valdē apgrūtinātu arī visus tālākos pārbaužu procesus,” teica Bernis, piebilstot, ka Pāžes lēmums atstāt darbu valdē bija pareizs un arī nepieciešams.
Arī paziņojumā biržai “Nasdaq Riga” bankas pārstāvji atzīmē, ka Pāžes lēmums atstāt valdes locekļa amatu ir balstīts uz “FinCEN” 2018.gada 13.februāra paziņojumu attiecībā uz “ABLV Bank”.
“Esmu pārliecināts, ka mana darbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas kontroles jomā ir bijusi atbilstoša likuma prasībām un labākajai starptautiskajai praksei. “ABLV Bank” ir veikusi milzīgu darbu, lai ievērotu visas starptautiskās tiesību normas un prasības, kas attiecas uz šo jomu. Uzskatu, ka, ievērojot sarežģīto situāciju un nepieciešamību radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus bankas darbības stabilizēšanai, no labas korporatīvās pārvaldības un morāles viedokļa šobrīd nevaru turpināt pildīt valdes locekļa amata pienākumus, tāpēc lūdzu pieņemt manu paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu,” iesniegumā par atkāpšanos no amata norādījis Pāže.
Šobrīd “ABLV Bank” valdē strādā Bernis, Vadims Reinfelds, Rolands Citajevs, Māris Kannenieks, Edgars Pavlovičs un Romans Surnačovs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
