“ABLV Bank” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietā iesaistīti Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi 13
Nesen tiesai nodotajā “ABLV Bank” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietā iesaistīti Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Kas notiek Latvijā?”.
Raidījuma rīcībā esošajā lēmumā par lietas nodošanu tiesai apsūdzība uzsver, ka bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, sadalot lomas un pienākumus, nozieguma īstenošanā iesaistījis bankas darbiniekus un ar to saistītas personas – “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieku un valdes locekli Vadimu Reinfeldu, bijušo bankas valdes locekli un atbilstības direktoru Aleksandru Pāži, bankas Atbilstības pārvaldes vadītāju Igoru Rogovu un Kasparu Dreimani, kuri bija atbildīgās amatpersonas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu.
Tāpat personu grupā iesaistīta toreizējā SIA “ABLV Corporate Services” valdes locekle Zane Kurzemniece, uzņēmējs un “International Overseas Services” grupas pārstāvi Rīgā Arvis Šteinbergs un bijušais “AB.LV Corporate Services” Korporatīvā atbalsta nodaļas vadītājs un vēlāk “ABLV Corporate Services” Latvijas filiāles vadītājs Marks Špungins.
“ABLV Corporate Services”, kuras nosaukums sākotnēji bija “AB.LV Corporate Services”, agrāk ietilpa ABLV grupā, bet tagad tai nosaukums mainīts uz “Vincit Accounting” un patiesā labuma guvējs tajā ir Reinfelds. Kurzemniece savulaik bija bankas valdes locekle. “International Overseas Services” (IOS) preču zīmi pakalpojumu sniegšanā izmantoja SIA “Avento”, SIA “Anderson Invest” un SIA “Anderson Baltic”.
Kā liecina raidījuma rīcībā esošais lēmums, apsūdzība uzskata, ka Reinfelds izveidoja SIA “AB.LV Corporate Services” darbības modeli un noteica tādu bankas klientu piesaistes stratēģiju, lai esošie un potenciālie “ABLV Bank” klienti, iegādājoties no bankas vai ar tās starpniecību ārvalstu uzņēmumus un saņemot ar to uzturēšanu saistītos pakalpojumus, varētu slēpt īpašumtiesības, naudas līdzekļu izcelsmi un piederību.
Pāže, Rogovs un Dreimanis bijuši atbildīgi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, taču, saskaņā ar lomu sadali organizētā grupā, nodrošinājuši to, ka bankas klientu darījumi ar noziedzīgi iegūto naudu netika identificēti kā aizdomīgi un netika pārtraukti, kā to noteicis likums.
Špungins pēc Reinfelda norādījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai nodrošinājis sadarbību starp “ABLV Bank” un uzņēmumu reģistrācijas aģentiem tādā veidā, lai slēptu bankas lomu uzņēmumu reģistrācijā, kā arī gādāja, lai “ABLV Bank” klienti par saņemto pakalpojumu samaksu veiktu ar banku saistīto uzņēmumu norēķina kontos, uzskata apsūdzība.
Prokuratūra uzskata, ka Kurzemniece bija organizētās grupas grāmatvede un nodrošināja organizētās grupas kontrolēto uzņēmumu norēķina kontos esošo nelikumīgo līdzekļu uzskaiti un pārskaitījumu veikšanu.
Savukārt Šteinbergs, būdams organizētas grupas sastāvā, nodrošināja “ABLV Bank” vajadzībām ārvalstu uzņēmumu reģistrāciju un uzturēšanu, lai apgrūtinātu informācijas iegūšanu par uzņēmumiem un legalizētu naudu.
Bankas meitasuzņēmums “AB.LV Corporate Services” no IOS uzņēmumiem “ABLV Bank” klientu interesēs iegādājies dažādās jurisdikcijās reģistrētus uzņēmumus. Ar nolūku slēpt uzņēmumu patiesos labuma guvējus, tika izmantoti nomināldirektoru pakalpojumi. Šos ārvalstu uzņēmumus par samaksu ar uzcenojumu, nodrošinot norēķina konta “ABLV Bank” atvēršanu, nodeva esošiem un potenciāliem klientiem.
Apsūdzības ieskatā, organizētā grupa izmantoja savā kontrolē esošu uzņēmumu infrastruktūru, proti, kredītiestādes pakalpojumu netraucētai nodrošināšanai izmantota “ABLV Bank”, ārvalstu uzņēmumu reģistrācijas un lietošanas pakalpojumu nodrošināšanā un uzturēšanā izmantoto uzņēmumu ieņēmumu uzkrāšanai vairākas kompānijas – Dominikānas Republikā reģistrētās “Corporate And Management Services Ltd” un “Management and Registration Services Ltd”, Māršalu salās reģistrēto “Incorporation And Administration Services Ltd.”, kā arī “ABLV Corporate Services LTD” Latvijas filiāli.
Lai apkalpotu ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus, izmantots “ABLV Bank” meitas uzņēmums “ABLV Corporate Services”. Tāpat, lai izvairītos no kontroles, izmantota “ABLV” infrastruktūra un darbinieki.
Par Berņa vadītās organizētās grupas sniegtajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pakalpojumiem atlīdzību pakalpojumu maksās saņēma gan “ABLV Bank” un tās meitas uzņēmumi, gan arī ziedojumu veidā nodibinājums “Novum Riga Charitable Foundation”, kurā Bernis bija valdes loceklis un patiesais labuma guvējs, ir pārliecināta apsūdzība.
Apsūdzība uzskata, ka Bernis apstiprinājis bankas sadarbību ar Šteinberga kontrolē esošiem IOS uzņēmumiem. Tāpat Bernis nodrošinājis to, ka “ABLV Bank” privātbaņķieri klientiem piedāvāja iegādāties ārvalstu uzņēmumus vienīgi no “ABLV Bank” kontrolētiem uzņēmumiem. Tā panākta kontrole gan par personām, kurām pārdeva ārvalstu uzņēmumus, gan pār dokumentu iesniegšanu valsts iestādēs, kā arī klientiem piedāvāja ar ārvalstu uzņēmumu reģistrāciju un uzturēšanu saistīto pakalpojumu.
Šo pakalpojumu sniedza “ABLV Bank” meitas uzņēmums “ABLV Corporate Services”, tā nodrošinot naudas atmazgāšanas pilnu ciklu. Rēķinu apmaksa par sniegto pakalpojumu notikusi uz šo uzņēmumu kontiem “ABLV Bank”.
Apsūdzības attiecas uz gandrīz astoņu gadu periodu, kurā, slēpjot un maskējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu patieso izcelsmi, caur “ABLV Bank” kontiem apsūdzētie legalizējuši citu personu līdzekļus ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578 ASV dolāru apmērā.
Daudzos desmitos pārskaitījumu iesaistīto ārvalstīs reģistrēto firmu ģeogrāfija esot bijusi vērienīga: Kipra, Seišelu Republika, Panama, Beliza, Britu Virdžīnu salas, Lielbritānija un citas.
Lai slēptu bankas lomu uzņēmumu pārdošanas procesā, Špungins no IOS uzņēmuma iegādājās iepriekš minētos uzņēmumus “Corporate And Management Services Ltd.”,”Management And Registration Services Ltd.” un “Incorporation And Administration Services Ltd.”.
Noziedzīgi iegūtas naudas plūsma caur “ABLV Bank” kontiem turpinājusies līdz pat 2018.gada februāra vidum, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCen) rosināja “ABLV Bank” piemērot sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanu.
Saskaņā ar apsūdzību, šie trīs “ABLV Bank” AS kontrolētie uzņēmumi no “ABLV Bank” AS klientiem laika posmā no 2013.gada 2.janvāra līdz 2018.gada 9.februārim saņēma 49 970 559 eiro. Naudas plūsmās iesaistīts arī nodibinājums “Novum Riga Charitable Foundation”, kurā Bernis bija valdes loceklis un patiesais labuma guvējs.
Fonds trīs dažādos maksājumos saņēma kopumā 119 130 ASV dolārus – no Seišelu Republikā reģistrētā “XDR Enterprises LTD” labdarības fonds saņēma 20 000 ASV dolāru lielu ziedojumu, no uzņēmuma “Soldmax LLP” – 48 130 ASV dolārus, bet no “Miller Alliance LLP” – 51 000 ASV dolāru.
Ievērojama prokuratūras lēmuma daļa saistās ar darījumu vai maksājumu ķēdēm, tostarp saistītām ar citiem kriminālprocesiem, kuros iesaistītas personas gan kā reāli, gan fiktīvi patiesā labuma guvēji – Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi.
Vienā no apsūdzības sadaļām aprakstīta dažādās jurisdikcijās reģistrētu deviņu uzņēmumu grupa, starp kuriem ir arī iepriekš minētā “Soldmax LLP”, kam patiesā labuma guvējs bijis Ukrainas pilsonis Sergejs Kurčenko.
Šie uzņēmumi “ABLV Bank” kontos laikā no 2012.gada jūnija līdz 2017.gada janvārim daudzos maksājumos saņēma kopumā simtiem miljonu dolāru un eiro par darījumiem, kā teikts apsūdzībā, kuriem konstatētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes.
Cita apsūdzības sadaļa saistās ar Lielbritānijā reģistrētiem uzņēmumiem “NDHM Merchants LP”, “VMC Products LP” un “Exley Impex LP” – tos “ABLV Bank”, nepārbaudot padziļinātās izpētes formā norādīto ziņu patiesumu, ar “ABLV Bank” kontrolē esošo uzņēmumu starpniecību, pārdeva lēmumā neatklātām personām, kuru noziedzīgās darbības tiek izmeklētas citā kriminālprocesā.
Tāpat divi Baltkrievijas pilsoņi nepatiesi norādīti kā patiesā labuma guvēji, banka nav pārbaudījusi šo statusu apstiprinošās ziņas, un pēc tam notikuši legalizācijas darījumi desmitiem miljonu dolāru un eiro apmērā. Šī epizode saistībā ar firmu pārdošanu ietver arī nepatiesas ziņas par patieso labuma guvēju Krievijas Federācijas pilsoni Sergeju Kiseļu.
Jau ziņots, ka prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie “ABLV Bank” vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei.
