“ABLV Bank” likvidatora amatā ieceļ Ringoldu Balodi un Laumu Bērziņu 0
Likvidējamās “ABLV Bank” likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Bankā norādīja, ka “ABLV Bank” akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā.
Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju.
Vienlaikus “ABLV Bank” pārstāvji atzīmēja, ka Vēbers atstās likvidatora amatu, ņemot vērā vienošanos, kas noslēgta viņam stājoties amatā.
Darbu bankas likvidatoru amatā turpina zvērināto advokātu biroja “Sorainen” Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.
“Jaunā Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaužu uzsākšanu, piemērojot neatkarīga starptautiskā konsultanta izstrādāto un atbildīgajām iestādēm iesniegto metodoloģiju,” minēja bankas pārstāvji.
Vēbers atzīmēja, ka ir paveicis visus uzticētos pienākumus, par ko bija vienojies, sākot darbu “ABLV Bank”.
“Veidojot Likvidācijas komiteju tika noteiktas katra likvidatora atbildības, izvērtējot katra speciālista kompetences attiecīgajās jomas. Ņemot vērā manu zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora pieredzi, man uzticēja darbu pie gandrīz 3,7 tūkstošu kreditoru pieteikšanās un pieteikto prasījumu procesa izveides un nodrošināšanas. Šobrīd kreditoru pieteikšanās ir veiksmīgi noslēgusies, kreditoru akceptēšanas procesi noorganizēti, un jau tuvāko nedēļu laikā plānots pabeigt visu kreditoru iesniegumu izskatīšanu kreditoru saraksta apstiprināšanai. Atlicis vien tehniski šo procesu pabeigt,” teica Vēbers.
Viņš arī norādīja, ka turpmāk vairāk laika plāno veltīt privātās advokatūras prakses attīstībai.
Balodis ir tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, kurš specializējies valststiesībās, kā arī salīdzinošās konstitucionālās tiesībās. Viņš ir Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, kā arī ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Balodis savulaik bija galvenais valsts notārs – vadīja Uzņēmumu reģistru, kā arī viņš bija 12.Saeimas deputāts, ilggadējs Nacionālās drošības komisijas sekretārs un Eiropas drošības sadarbības padomes (EDSO) eksperts.
Savukārt Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās.
Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi “Deloitte Latvia” Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā “Sorainen”.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu, savukārt licence kredītiestādes darbībai bankai anulēta no 2018.gada 12.jūlija.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
