“ABLV Bank” līdz 2020.gada beigām cer izmaksāt 95% noguldījumu 0
“ABLV Bank”, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, līdz 2020.gada beigām plāno izmaksāt 95% noguldījumu, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Bankā informēja, ka FKTK tuvākajās dienās sagatavos lēmuma projektu par bankas licences anulēšanu, kas tiks iesniegts Eiropas Centrālajā bankā (ECB). Triju dienu laikā pēc licences anulēšanas “ABLV Bank” likvidatori publicēs paziņojumu par pašlikvidāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kas būs sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai.
Lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti.
Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus.
Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018.gada 23.februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018.gada decembrī, sākot ar otrās kārtas kreditoriem. Līdz 2020.gada beigām varētu būt izmaksāti apmēram 95% no visa noguldījumu apmēra.
Bankā arī uzsvēra, ka kreditoru naudas izmaksa tiks rūpīgi izvērtēta, tostarp no auditorfirmas puses un FKTK.
Plānots, ka “ABLV Bank” likvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.
Bankā arī uzsvēra, ka pašlikvidācijas sākšana neietekmē esošo kredītu saistību dzēšanas kārtību. Saistības pret likvidējamo banku jāturpina veikt tāpat kā līdz šim. Paredzams, ka pēc bankas licences anulēšanas saistību dzēšanai paredzētie naudas līdzekļi būs jāpārskaita uz citu licencētu kredītiestādi. Par to katrs klients individuāli tiks informēts tuvākajā laikā.
Tāpat bankā norādīja, ka līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanu bankas padomes un valdes locekļi zaudē pilnvaras, bet darbu kā lēmējinstitūcija sāk bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbosies četri FKTK apstiprinātie likvidatori. Likvidatoru komandā strādās zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīta arī auditorkompānija “Ernst&Young”, kuras sastāvā darbosies eksperti vismaz no piecām valstīm.
“Pēc 25 gadu darba, kas tika veltīta šī uzņēmuma veidošanai, ir ļoti grūti teikt šos vārdus, taču esam gandarīti par pieņemto lēmumu. Tas ir labākais iespējamais risinājums šajā situācijā. Vadību bankā pārņem zinoša, profesionāla un neatkarīga likvidatoru komanda, kas darīs visu, lai kreditoru prasības tiktu apmierinātas 100% apmērā. Esam gandarīti, ka process notiks FKTK uzraudzībā, sadarbojoties ar starptautisku auditoru,” sacīja bankas līdzīpašnieks un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
2018.gada 30.aprīlī bankas aktīvi bija 2,4 miljardi eiro. Noguldījumos banka bija piesaistījusi 1,6 miljardus eiro, bet tās kredītportfelis bija 828,3 miljonu eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā “ABLV Bank” pašlikvidācijas plānu iesniedza apstiprināšanai FKTK.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Savukārt “ABLV Bank” advokāti atbildes vēstulē aicinājuši “FinCEN” atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka “FinCEN” pret “ABLV Bank” izvirzījis “pārspīlētas apsūdzības”, par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. “FinCEN” nav arī ņēmis vērā “ABLV Bank” paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat “ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
