“ABLV Bank” komentē ASV Finanšu ministrijas ziņojumu 0
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumā par Latvijas komercbanku “ABLV Bank” izmantota nepatiesa informācija, kā arī nav ņemts vērā bankas pēdējos gados paveiktais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, teikts “ABLV Bank” paziņojumā.
“ABLV Bank” uzsver, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka patlaban izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus, un “pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus”.
“Mēs cieši sadarbojamies ar regulatoru, lai atklāti sniegtu visu nepieciešamo informāciju,” teikts “ABLV Bank” paziņojumā.
“ABLV Bank” uzsver, ka savā darbībā konsekventi ievēro starptautiskās, tajā skaitā Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. “Pēdējo gadu laikā “ABLV Bank” ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska un sankciju riska pārvaldīšanas jomā,” norādīja bankas pārstāvji.
Pēdējo divu gadu laikā banka esot veikusi vairākas neatkarīgas pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā sadarbībā ar ASV konsultantiem “Navigant Consulting” un “K2 Intelligence”. Kā uzsvērts paziņojumā, abu konsultantu ieteikumi ir izpildīti.
Tāpat banka atbilstības jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršan. sadarbojoties ar ASV stratēģisko konsultantu “Financial Integrity Network”.
Kā ziņots, FinCEN vērsies pret “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
FinCEN Latvijas bankai rosina piemērot Patriotu likuma 311.pantu, kas paredz aizliegumu atvērt un uzturēt korespondentkontu ASV, bet vajadzīgas gadījumā var nogriezt bankas piekļuvi ASV finanšu sektoram.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”
Banka neesot novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Ministrijas lēmumus liek finanšu institūcijām spert īpašus pasākumus pret banku. Šie pasākumi var ietvert ziņošanu par noteiktām transakcijām un korespondentkontu vai izmaksas kontu aizliegumu.
Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – apstiprināja, ka ir informēta par šādu ASV Finanšu ministrijas iestādes paziņojumu. FKTK uzsvēra, ka “ABLV Bank” turpina darbību un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu darbu ar FinCEN. Banka esot tiesīga izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu 60 dienu laikā.
“ABLV Bank” ir jāturpina iesāktais darbs un komunikācija ar klientiem, lai nodrošinātu tiem visu nepieciešamo informāciju un sniegtu nolīgtos pakalpojumus, savukārt klientiem papildu informācijas saņemšanai ir jāvēršas bankā, informēja FKTK.
FKTK iepazīstas ar šo paziņojumu pamatojošajiem dokumentiem, kā arī sadarbojas ar Eiropas Centrālo Banku, kuras tiešajā uzraudzībā atrodas šī Latvijas komercbanka.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” ir otra lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
“ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) uzraudzībā.
ECB īstenotais Vienotais uzraudzības mehānisms darbu sāka 2014.gada novembrī. Tā mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību un veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā. Pašlaik mehānismā ietilpst 19 eirozonas valstis. ECB tieši uzraugāmās kredītiestādes veido gandrīz 85% no eirozonas banku kopējiem aktīviem.
Katrā valstī ECB tiešai uzraudzībai pakļautas vismaz trīs vissvarīgākās kredītiestādes. Latvijā ECB tieši uzrauga “Swedbank”, “SEB banku” un “ABLV Bank”. Uzraudzība norit sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
