“ABLV Bank” gatava stingrām kontroles prasībām pašlikvidācijas procesā 2
“ABLV Bank” svarīgākais patlaban ir norēķināties ar visiem kreditoriem, un banka ir gatava stingrām kontroles prasībām pašlikvidācijas procesā, aģentūrai LETA norādīja “ABLV Bank” komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis, lūgts komentēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Pētera Putniņa piektdien medijos paustos izteikumus.
Eglītis skaidroja, ka norēķināšanos ar visiem kreditoriem var panākt pašlikvidējoties, un par to ir iesniegti pārliecinoši darbības plāni, kādā veidā tas tiks paveikts. Turklāt, šie plāni kā reāli izpildāmi ir apstiprināti arī no starptautisko auditoru puses, norādīja bankas pārstāvis.
“Viss process, kas šobrīd notiek ar banku, ir likvidācijas process, tāpēc FKTK paziņojumi nav pretrunā ar to. Pašlikvidācija ir likvidācijas forma. Tāpat kā līdz šim, arī pašlikvidācijas ietvaros, esam gatavi un atvērti stingram kontroles procesam, ko paredz arī iesniegtais pašlikvidācijas plāns. Tas nosaka precīzu un skrupulozu kārtību, kādā veidā, sadarbojoties arī ar starptautisku auditoru, vēlreiz tiks pārbaudīti visi klienti, un kā notiks naudas izmaksa. Esam atvērti prasībām, kas veicinātu ātrāku lēmuma pieņemšanu, lai klienti varētu sākt pieteikt savus kreditoru prasījumus,” sacīja Eglītis.
Kredītiestāžu likums attiecībā uz kredītiestāžu likvidāciju nosaka, ka kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz FKTK iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam pievieno pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās un kas sagatavots atbilstoši FKTK normatīvajiem noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru.
FKTK 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šī panta pirmajā daļā minēto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un iesniedz Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu.
Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestāde sagatavo lietu (piemēram, dokumentu, mantu) nodošanas aktu. Likvidators, uzsākot pienākumu pildīšanu, aktu pieņem un paraksta.
Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to FKTK.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka FKTK vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz “ABLV Bank” martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju.
FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA skaidroja, ka iestāde vēl pēc 20.maija ir saņēmusi izvērtēšanai jaunus dokumentus saistībā ar šo jautājumu. Saskaņā ar likumu komisijai lēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc pēdējo dokumentu saņemšanas, skaidroja Upleja. Viņa atturējās prognozēt, kad varētu tikt pieņemts lēmums, norādot, ka tas nav tuvāko dienu jautājums, jo runa ir par sarežģītu procesu.
Komisijas vadītājs Pēters Putniņš Latvijas Televīzijai norādījis, ka kavēšanās notiek, jo jāizstrādā kontroles mehānisms, lai likvidācija notiktu droši. Putniņš arī norāda, ka ņemot vērā lietas sarežģīto raksturu, banku drīzāk skars likvidācijas, nevis pašlikvidācijas process. “Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs,” “LNT Ziņās” teica Putniņš.
Savukārt FKTK pārstāve aģentūrai LETA skaidroja, ka “lielais process” attiecībā uz “ABLV Bank” būtu dēvējams par likvidāciju, kurā vienu no posmiem veido arī pašlikvidācija.
Kā ziņots, iepriekš FKTK lēmumu par “ABLV Bank” pašlikvidācijas plānu bija paredzējusi paziņot maijā.
“ABLV Bank” šogad 5.martā iesniedza FKTK pašlikvidācijas plāna projektu. “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” advokāti atbildes vēstulē aicinājuši “FinCEN” atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka “FinCEN” pret “ABLV Bank” izvirzījis “pārspīlētas apsūdzības”, par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. “FinCEN” nav arī ņēmis vērā “ABLV Bank” paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
