“ABLV Bank”: Esam gatavi maksājumu ierobežojumu atcelšanai 0
“ABLV Bank” ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, tā ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Mūsu iekšējais uzskats un pozīcija – jā, mēs esam gatavi,” teica Bernis, atbildot uz jautājumu, vai banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai.
Viņš arī preses konferencē norādīja, ka bankā ir paveikts daudz, tostarp “ABLV Bank” ir izdevies pārdot būtisku daļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves.
Tāpat viņš informēja, ka triju dienu laikā banka ir saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā. “Mūsu klientu lojalitāte un uzticēšanas ir neticama. Trijās dienās mēs esam saņēmuši vairāk nekā 1000 pieteikumu no mūsu klientiem par depozītu noguldīšanu vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā,” pavēstīja Bernis.
Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” šobrīd ir viena labāk kapitalizētajām bankām Latvijā – bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%.
Bernis piebilda, ka arī “ABLV Bank” kredītportfelis, kas ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.
Tāpat Bernis informēja, ka banka ir izstrādājusi plānu turpmākajai darbībai un šobrīd tiek gaidīts regulatora lēmums.
“Mēs darām visu, lai nodrošinātu bankas stabilitāti un atjaunotu maksājumus,” pauda Bernis, atzīmējot, ka banka turpina arī strādāt, lai nodrošinātu lielāku piekļuvi tai piederošajiem līdzekļiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
