“ABLV Bank” anulēta licence kredītiestādes darbībai 3
Likvidējamajai “ABLV Bank” anulēta licence kredītiestādes darbībai, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
FKTK informē, ka Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi lēmumu anulēt “ABLV Bank” licenci. Eiropas Centrālās bankas lēmums stājies spēkā trešdien, 11.jūlijā, plkst 24 pēc Latvijas laika.
Attiecīgais lēmums pieņemts pēc FKTK ierosinājuma, ņemot vērā šogad marta sākumā saņemto bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu un FKTK šogad 12.jūnijā pieņemto lēmumu atļaut “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
“Šis ir plānots un likumsakarīgs solis bankas pašlikvidācijas procesā un tas nekādā veidā neietekmē pašlikvidācijas procesa gaitu. FKTK turpina pašlikvidācijas procesa uzraudzību saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu un kārtību,” sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA apstiprināja, ka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas lēmumam ir izbeigta arī “ABLV Bank” dalība centrālās bankas uzturētajās starpbanku maksājumu un vērtspapīru nodrošinājuma sistēmās.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” advokāti atbildes vēstulē aicinājuši “FinCEN” atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka “FinCEN” pret “ABLV Bank” izvirzījis “pārspīlētas apsūdzības”, par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. “FinCEN” nav arī ņēmis vērā “ABLV Bank” paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat “ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.
