“ABLV Bank” 50 miljonu eiro lietā process arī pret bijušo bankas akcionāru Berni 1
Lietā par 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju likvidējamajā “ABLV Bank” kriminālprocess uzsākts arī pret bankas akcionāru un bijušo valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.
Raidījumam kļuvis zināms, ka Bernis tiesībsargājošajām iestādēm uzsvēra: viņam neesot nekādu ziņu par naudas atmazgāšanu bankā. Tāpat viņš nepazīstot ne šonedēļ apcietināto uzņēmēju Andri Putniņu, ne Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu, ko prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi. Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais “ABLV Bank” pārstāvniecības Minskā vadītājs.
Otrdienas rītā likvidējamās “ABLV Bank” darbiniekus Skanstes ielas augstceltnē pārsteidza un pat izbiedēja policijas specvienības “Omega” ierašanās kopā ar vairākiem KNAB darbiniekiem. Daudz pieticīgākā sastāvā izmeklētāji atnāca uz Elizabetes ielas biroju, kurā ir bankas līdzīpašnieka un bijušā vadītāja Ernesta Berņa kabinets.
Tikmēr savās mājās Pļavnieku daudzstāvu nama dzīvoklī tika aizturēts Andris Putniņš, kuram vēlāk prokurors lūdza piemērot apcietinājumu.
Pirms tiesas sēdes Putniņš “de facto” apgalvoja, ka viņam neesot bijis nekādas saistības ar “ABLV”, bet sīkāk komentēt kaut ko atteicās: “Es negribu ar jums runāt vienkārši. Kad beigsies tiesa, tad, ja jūs vēlēsieties vēl joprojām ņemt interviju, es jums varu sniegt.”
Tiesa nolēma, ka Putniņam kā drošības līdzeklis ir piemērojams apcietinājums, tāpēc neko vairāk viņš nepastāstīja. Tomēr vismaz saskaņā ar prokuratūras aizdomām saikne ar “ABLV Banku” Putniņam bijusi gan.
“de facto” zināms, ka prokuratūras versija ir šāda: līdz 2016.gada janvārim Putniņš organizētā grupā ar vairākiem ārzemniekiem (Herbert Herger, Viacheslav Ivanov, Siarhei Lashakou, Aliaksei Likhtarovich, Artiom Kolesnik, Christian Fuso, Eugene Terekhin) vairākās valstīs reģistrējis uzņēmumus ar kontiem kredītiestādēs, lai uz viltotu dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi slēpjot noziedzīgo izcelsmi naudai, kas ieskaitīta organizētās grupas kontrolē esošu uzņēmumu kontos.
“Tie ir dažādi nodarījumi. Kā viens no piemēriem, kas jau ir identificēts, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī krāpšana. Tie ir divi nodarījumi, kas jau ir identificēti, kuru rezultātā šie līdzekļi ir iegūti noziedzīgā veidā,” to par noziegumiem, ar kuriem saistīta nauda, preses konferencē stāstīja procesa virzītājs, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.
Prokuratūras ieskatā, Putniņš kļuva par formālo vadītāju uzņēmumiem, kas tika izmantoti šķietami likumīgu darījumu veikšanai, kā arī norādīja kredītiestādēs sevi kā patieso labuma guvēju tajos, tā slēpjot un maskējot netīrās naudas piederību un izcelsmi.
Igaunijas uzņēmums “iPeak International”, Latvijas SIA “Innotecnica GmbH” un šīs Latvijas firmas filiāle Šveices pilsētā Cūgā – šajos uzņēmumos Putniņš, pildot savu lomu organizētajā grupā, piekritis kļūt par amatpersonu un īpašnieku, apzinādamies, ka neveiks saimniecisko darbību, uzskata prokuratūra.
Nolūks bijis slēpt patiesos labuma guvējus, kas kontrolēja norēķinu kontus, kuru atvēršanu vairākās kredītiestādēs, arī “ABLV Bank”, organizējis Putniņš.
Divu gadu laikā organizētā grupa par fiktīviem preču piegādes darījumiem starp dažādām firmām izlaidusi cauri vismaz 50 miljonus eiro, kas galu galā nonāca grupas kontrolē esošajos “ABLV Bank” kontos.
Pēc tam, kad noziedzīgi iegūtā nauda tika iepludināta Eiropas Savienības finanšu sistēmā, organizētās grupas sastāvā esošie bankas darbinieki izmantojuši savu statusu, ietekmi un iespējas, lai nodrošinātu pārskaitījumus “ABLV Bank” iekšējos kontos, tā slēpjot līdzekļu saikni ar noziegumiem, uzskata prokuratūra.
“Iegūtie pierādījumi liecina, ka atsevišķi bankas darbinieki veicināja šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, sniedza padomus, kādā veidā pareizi veikt šos maksājumus, lai tie neliktos aizdomīgi, un arī atbalstīja ar padomiem un novērsa šķēršļus, lai šie līdzekļi netiktu arestēti,” preses konferencē pauda prokurors Šteinbergs.
Bijušais “ABLV Bank” privātbaņkieris Andris Ovsjaņņikovs ir viens no tiem, uz ko krīt aizdomas.
Viņš ir Putniņa draugs sociālajā tīklā “Facebook”, un arī prokurors apstiprina, ka abas personas ir saistītas. Arī Ovsjaņņikovam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.
Kopā kriminālprocesā šobrīd iesaistīti septiņi bijušie “ABLV Bank” darbinieki. Bez Berņa un Ovsjaņņikova lietā iesaistīts arī kādreizējais bankas pārstāvis Baltkrievijā, kurš arī tika aizturēts. Ar vārdu “Eugene Terekhin”, kas figurē organizētās grupas sarakstā, sociālajā tīklā “LinkedIn” ir piereģistrējies bijušais “ABLV Bank” Minskas pārstāvniecības vadītājs Jevgenijs Terjohins. Viņš norādījis, ka šajā amatā aizvadījis 14 ar pusi gadus – līdz pat 2018.gada vidum.
Šo kriminālprocesu 2018.gada oktobrī uzsāka Valsts policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvalde.
Prokuratūra to savā lietvedībā pārņēma salīdzinoši nesen. “Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 38.pantu, konstatējot, ka lieta ir pietiekami aktuāla, ka lieta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar liela apjoma finanšu līdzekļu legalizēšanu, pieņēma lēmumu par kriminālprocesa pieņemšanu savā lietvedībā un veikt izmeklēšanu,” skaidro Šteinberga pārstāvētās Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma.
Tikmēr banku aprindās cirkulē versijas, ka vērienīgā operācija varētu būt saistīta ar februārī gaidāmo starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF vērtējumu par to, cik efektīvi Latvija spēj cīnīties ar finanšu noziegumiem.
Sestdien tiesa nolēma apcietinājumu kā drošības līdzekli piemērot arī bijušajam “ABLV Bank” Minskas pārstāvniecības vadītājam Jevgēnijam Terjohinam, līdz ar to no 12 procesā iesaistītajām personām aiz restēm šobrīd ir trīs.
