Uz ko mēs ceram – ka jaunievēlētais ASV prezidents atsūtīs Latvijai zelta kravu? 6
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan pašlaik šķiet, ka Demokrātu partijas Džo Baidena izredzes kļūt par nākamo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu ir labākas nekā viņa sāncensim republikānim Donaldam Trampam, balsu skaitīšana turpinās un neziņa var saglabāties vēl ilgi.
Arī Latvijas amatpersonas līdz šim bijušas ļoti atturīgas komentāros. Viens no retajiem politiķiem, kurš atklāti paudis savu viedokli par Latvijai izdevīgāko scenāriju, ir Saeimas deputāts no “Jaunās Vienotības”, bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš.
Viņš LTV sacījis, ka labāks variants būtu Baidena uzvara, jo tas nozīmētu labākas ASV attiecības ar Eiropas Savienību un NATO.
“Lielākā palīdzība, ko Latvija ir saņēmusi no ASV, ir caur NATO,” sacīja O. Kalniņš. Te gan jāpiebilst, ka O. Kalniņš jau iepriekš sevi iezīmējis kā Trampa kritiķi.
Arī, piemēram, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava tviterī raksta: “Latvijas politiķiem nav jāpozicionējas ASV prezidenta kandidātu savstarpējā cīņā. Neatkarīgi no tā, kurš būs ievēlēts par jauno ASV prezidentu, mums ir nozīmīgi nodrošināt labas Latvijas attiecības ar ASV un drošības garantijas Latvijai.”
Par to, ka ASV vēlēšanu rezultātiem ne pie viena iznākuma nevajadzētu ietekmēt mūsu valstu attiecības, pārliecināti arī “Latvijas Avīzes” aptaujātie eksperti, kuriem gan ir dažāds viedoklis par to, ko tas nozīmē pašai Amerikai.
Zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Pēteris Bolšaitis, kurš pats ilgāku laiku dzīvojis ASV, šajās dienās bieži sazvanoties ar tur dzīvojošajiem ar radiem un draugiem.
“Pārsteidz tas, cik gan daudzi gatavi balsot par Trampu, tieši puse Amerikas. Man tam ir savs skaidrojums. Amerikā piederība vai simpātijas vienai vai otrai partijai tiek uztverta gandrīz kā sava veida reliģija.”
“Katolis, kurš uzzinājis par kāda priestera nedarbiem, taču tāpēc nepārstās iet uz katoļu baznīcu. Līdzīgi ir ar republikāņu vēlētājiem. Pats Tramps varbūt nešķiet īpaši simpātisks, bet viņš ir republikānis un ar to pietiek. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc ASV latviešu minoritāte vairākumā atbalsta Trampu. Jo latvieši tradicionāli atbalsta republikāņus,” saka P. Bolšaitis.
Šīs vēlēšanas, viņaprāt, iezīmē vēl kādu interesantu tendenci. Līdz šim amerikāņi domāja, ka viņu zemē pastāv divas atšķirīgas kopienas – baltie un melnie. Tagad viņi ir atklājuši un sapratuši, ka pastāv vēl trešā, tā sauktie “latinos”, ieceļotāji no Centrālās un Latīņamerikas.
Un šiem cilvēkiem ir cita kultūra, citas intereses un cita politiskā domāšana. P. Bolšaitis: “Vēlēšanas neatrisinās ASV iekšējās problēmas, tā ir un paliks sašķelta zeme. Patiesībā vienīgais, kas mani uztrauc ASV–Latvijas attiecībās, ir ASV attieksme pret NATO. Diemžēl Tramps savas prezidentūras laikā atļāvās vairākus neapdomīgus izteicienus, kas šo organizāciju vājināja. Baidens šajā ziņā būtu daudz prognozējamāks.”
Publicists Aleksejs Grigorjevs: “Kas attiecas uz Latviju, tad mums nāksies sastrādāties ar jebkuru no abiem kandidātiem un abi būs labi diezgan. Savulaik bija bažas par Trampa nelabvēlīgo attieksmi pret NATO, par viņa īpašajām attiecībām ar Krieviju, ka tas viss varētu kaitēt Baltijas valstu un Ukrainas drošībai. Par laimi, šīs prognozes nepiepildījās. Tieši otrādi – Trampa laikā ASV sadarbība ar Ukrainu drošības jomā kļuva tikai ciešāka.”
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Aldi Austeru uztrauc ASV sabiedrības sašķeltība: “Viens gan jau ir skaidrs – pat ja uzvarēs Baidens, mēs redzam, ka “trampisms” nekur nav pazudis, to atbalsta puse ASV vēlētāju. Amerikāņu sabiedrība ir ļoti sašķelta, tas izpaužas pat tādā it kā visiem kopējā lietā kā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Mums Latvijā jārēķinās, ka pat Baidena uzvaras gadījumā, kas, manuprāt, ir Latvijas interesēs, nenotiks atgriešanās “vecajos labajos laikos”, kādi tie bija, teiksim, vēl pirms gadiem desmit. Arī Baidenam nāksies rēķināties ar amerikāņu sabiedrībā augošo tieksmi pēc izolēšanās, vēlēšanos norobežoties no pasaules, ar savdabīgu starptautisko egoismu.”
Pēc pētnieka domām, šādos apstākļos Eiropai nav citas izvēles kā pašai vairāk domāt par savu drošību, savām tehnoloģijām un militāro rūpniecību, arī par saviem bruņotajiem spēkiem.
“Vai atsūtīs Latvijai zelta kravu?”
Polittehnologs Jurģis Liepnieks tviterī: “Kamēr gaidām [rezultātus], atgādināšu, ka Tramps objektīvi Latvijai ir bijis labākais ASV prezidents. Bez nekādām šaubām – NATO un ASV klātbūtne nekad nav bijusi tik stipra Baltijā. Otrs visu laiku labākais Latvijai bija Obama, tā ka, atmetot emocijas, mums nav pamata lielam satraukumam.
Pirms Obamas NATO nebija pat Baltijas aizsardzības plānu. Tika uzskatīts, ka tādi varētu sadusmot Krieviju. Obama šo izmainīja. Trampa laikā mums ir ASV karavīri un tehnika reāli Baltijā, un Tramps nopietni sāka prasīt visiem 2%. Liels progress.
Vienīgais mīnuss, ja Tramps uzvarēs, ir tas, ka viņš globāli un arī Latvijā iedrošina visādus … alternatīvi apdāvinātos politiķus, kuriem normāli nevajadzētu būt nekādām izredzēm.”
Žurnālists Imants Frederiks Ozols tviterī: “Tik daudz uzmanības Latvijā velta minēšanai, kurā štatā cik balsos par Trampu vai Baidenu. Taču reālās problēmas, kandidātu programmas, ASV lomu starptautiskajā sistēmā praktiski nevērtē. Uz ko mēs ceram? Ka viens vai otrs kandidāts, kļūstot par prezidentu, atsūtīs zelta kravu?
Nenotiek pat analīze tam, kā un vai viens vai otrs ASV prezidenta amata kandidāts spēs īstenot savas programmas. Tādējādi mēs faktiski nekā no tā nemācāmies. Tikai turpinām degradēt politiku līdz vēlēšanu loterijai, ko jau esam veiksmīgi paveikuši attiecībā uz vēlēšanām Latvijā.”
