Ābeļziedu maģija: tēja skaistumam, ziedi mīlestībai 0
Daudzām senajām tautām ābols bijis nemirstības simbols. No otras puses – ar tiem mielojuši mirušos. Ķeltu mitoloģijā ābeles zars, uz kura ir gan neatvērušies pumpuri, ziedi un gatavi augļi, ir maģiskā atslēga uz pazemes valstību. Ābele ir arī ražas simbols, ar kuru senās tautas rotāja ziedojumu altārus.
Ar āboliem un ābeļziediem jārīkojas piesardzīgi, visi zina ne tikai bībeliskos Ādamu un Ievu, bet arī Sniegbaltītes likstas ar saindēto ābolu. Angļu balādē “Vārsmotājs Tomass” (Thomas the Rhymer) jauno Tomasu brīdina neēst feju karalienes ābolus, jo ēst mirušo ēdienu nozīmētu nekad neatgriezties dzīvo pasaulē.
Ābele bieži ir mīlas maģijas sastāvdaļas, un ābeļziedus pievieno dažādiem burvju brūvējumiem un dzirām. Folklorā ābolus izmanto arī mīlestības pareģošanai – loba ābolu tā, lai miza veidotos pēc iespējas garāka. Kad tā notrūkst, varot saskatīt iecerētā vārda sākuma burtu.
Pārgriez ābolu un saskaiti sēkliņas – pāra skaitlis vēstīs par tuvām kāzām, bet nepāra – ka precības vēl nav tik tuvā nākotnē.
Ābeļziedu laikā pagatavo no tiem tēju – izmazgā matus, noskalo seju, lai piesaistītu mīlestību. Druīdu tradīcijā no ābeles ziediem spiež eļļu, ko izmanto veselības un labklājības piesaistīšanā.
Kādā 17. gadsimta dziedniecības rokasgrāmatā ieteikts sajaukt ābeļziedu ekstraktu ar rožūdeni un nedaudz cūkas tauku, lai āda kļūtu maiga un samtaina.
Pomona bija seno romiešu augļu dārzu aizgādne, un viņas kults tāpat saistīts ar labklājību un turību. Lai tās netrūktu arī tavā dzīvē, izrotā māju ar ābeļziedu vītnēm. Ja vēlaties kļūt par vecākiem, novieto tās virs gultas.
