Kāpēc jums ir svarīgi atbalstīt Likteņdārzu? 1
Par personīgo ieguldījumu Likteņdārza tapšanā vaicāju cilvēkiem, kurus sastapu tam veltītajā labdarības pasākumā.
Valters Nollendorfs, Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs: “Likteņdārzs mums ir kopīgs, tas ir mūsu likteņupes Daugavas vidū, un svarīgi, ka “Daugav’s abas malas/ mūžam nesadalās”. Esmu Likteņdārzu atbalstījis no pašā sākuma, vedis dārzam akmeņus un stādījis kokus.”
Aija Ebdena, sabiedriska darbiniece: “Esmu iestādījusi kokus, pieminot tos savus ģimenes locekļus un tuvos draugus, cilvēkus, kas aizgājuši mūžībā ārzemēs, un viņu vidū ir gan mana māte, gan dzīvesbiedrs, kas bija anglis… Likteņdārzam vēl ir jāgādā bruģakmeņi, un tos ar vārdu uzrakstiem dāvināšu mazbērniem: tas ir viegli izdarāms un nokārtojams. Katru gadu ar tuviniekiem braucam uz Likteņdārzu un darām to, kas mūsu spēkos.”
Jānis Birģelis, Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks: “”Latvijas valsts meži” arvien ziedo kultūrai un Likteņdārzam. Latvijas mežu nozare no paša sākuma ir palīdzējusi Likteņdārzam – gan devuši kokus, gan paši darbinieki kopā ar ģimenēm tur ir daudz strādājuši.”
Edīte Kaufmane, Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece: “Likteņdārza tapšanas sākumā gan mana kolēģe Māra Skrīvele, gan institūts kopumā atbalstīja ideju, ka alejai noteikti ir jābūt ābeļu alejai, nevis ķiršu, kā bija sākotnēji iecerēts. Palīdzējām gādāt stādus. Bija jāpiemeklē šķirnes, kuras uz Daugavas salas labi jūtas un nav pārāk prasīgas. Māra Skrīvele no labas sirds turp joprojām bieži brauc, kopj ābeles, veido vainagus, gādā, lai kociņi necieš no zaķiem un kaitēkļiem. Tas ir brīnišķīgs skats, kad aleja zied! Pēdējo reizi biju tur pagājušajā rudenī, kad ienācās āboli – arī diezgan labi izskatījās. Bērniem un mazbērniem esmu nopirkusi bruģakmeņus ar viņu vārdiem, jo tādā veidā atbalstām Likteņdārzu, un vārdi paliek vēsturē. Arī tad, ja katrs ne ar ļoti lielām summām, bet pa bišķītim atbalstīsim, darbs ies uz priekšu. Šobrīd apspriežam ideju, ka dārzā noteikti ir jābūt arī ceriņu stūrītim un varēsim atkal savu roku pielikt tā veidošanā – gādāt stādus.”
Pēteris Cielavs, pensionārs, kolekcionārs, apsaimnieko senču īpašumus: “Likteņdārza mērķis ir cēls, tāpēc atbalstu. Esmu piedalījies izsolē jau iepriekšējā reizē, kad ieguvu Māras Zālītes rokrakstu, un arī šoreiz ceru nosolīt rakstnieka rokrakstu. Tad mājās tā ir lieta, uz ko palūkoties un apzināties, ka esmu devis savu artavu Likteņdārzam.”
Jānis un Dina Zuzāni, kolekcionāri: “Esam piedalījušies visās piecās Likteņdārza labdarības izsolēs un katrā kaut ko iegādājuši. Šodien nosolījām četrus darbus un par saprātīgu cenu esam ieguvuši labu mākslu. Šajās izsolēs ieguvēji ir visi – gan mākslinieki, kuri saņem pusi no darba sākumcenas, gan “Kokneses fonds”, gan pircēji. Par gleznām priecājamies paši, tās izstādām un arī dāvinām citiem.”
Pāvils Raudonis, “Platforma Film” pārstāvis: “Izsolei bija dāvināti divi frenči – viens bija Bermonta-Avalova frencis no filmas “Rīgas sargi” un otrs – oriģināls Latvijas armijas šinelis, tātad šādai patriotiskai akcijai ļoti piemēroti. Abi tika pārdoti, un nauda par tiem arī būs neliels atbalsts Likteņdārzam.”
UZZIŅA
* Likteņdārzam veltītajā ikgadējā labdarības pasākumā – koncertā un izsolē, kas 20. martā notika Mūzikas namā “Daile”, saziedoti 23 052 eiro.
* Izsolē tika pārdoti 33 darbi, no kuriem 12 bija Likteņdārza atbalstītāju dāvinājums, un visi ienākumi no to pārdošanas ir dāvinātāju ziedojums Likteņdārzam, un 21 darbs, ko izsolei bija nodevuši mākslinieki, ziedojot Likteņdārzam pusi no darba sākuma cenas.
* Iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti Likteņdārza apmeklētāju autostāvvietas būvniecības turpināšanā. Stāvvietas būvniecība tika sākta pagājušajā gadā. Tās tehniskais projekts ir SIA “Aqua-Brambis” un AS “Ceļuprojekts” ziedojums.
