Droši – līdz pavasarim. Ābeļu šķirnes ar ilgi uzglabājamiem augļiem 0
Laila Ikase, Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Lai gan modernās augļu uzglabāšanas metodes spēj ievērojami paildzināt ābolu glabāšanas laiku, tomēr būtiska nozīme ir arī šķirnes izvēlei. Latvijā ne visiem audzētājiem ir pieejamas augļu glabātavas ar kontrolētu gāzu sastāvu. Tāpēc runāsim par šķirnēm, kam augļi labi uzglabājas arī parastā pagrabā vismaz līdz aprīlim, protams, nodrošinot tiem pietiekami zemu temperatūru un gaisa mitrumu.
Ābolu glabāšanas ilgumu ietekmējošie faktori
Ābolu glabāšanas ilgumu ietekmē vairāki faktori:
– šķirne un tās piemērotība audzēšanas vietai;
– klimats audzēšanas reģionā;
– laika apstākļi konkrētā gadā;
– augsne un mitruma nodrošinājums;
– potcelms;
– ražas lielums un augļu normēšana;
– augļu gatavība vākšanas brīdī;
– dārza kopšanas pasākumi;
– apstākļi glabātavā (temperatūra, mitrums, ventilācija, sanitārija).
Ilggadīgais klimats atšķiras ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas novadiem. Šķirnes, kas prasa lielāku siltuma daudzumu augļu nobriešanai, labāk ienāksies Sēlijā un Zemgalē; Krievijas un Baltkrievijas šķirnes vislabāk glabāsies, ja audzētas Latgales relatīvi kontinentālajā klimatā. Savukārt Ziemeļvidzemē ļoti vēlu vācamas šķirnes audzēt ir riskanti, toties āboli, kas citur ir izlietojami jau rudenī, te ir glabājami arī ziemā. Te labi izdosies Igaunijas šķirnes.
Retos gados vai vispār nekad Latvijā labi neienāksies augļi ābelēm, kas populāras citur Eiropā – ‘Golden Delicious’, ‘Jonagold’, ‘Braeburn’, ‘Granny Smith’ u. c. Netērējiet laiku un līdzekļus, bet stādiet šķirnes, kas Latvijā pārbaudītas un atzītas par labām!
Atšķirības, protams, ir arī starp gadiem, tāpēc vākt ābolus pēc kalendāra nav prāta darbs. Piemēram, Dobelē ‘Auksis’ dažos gados bija vācams jau augusta beigās. Pēc karstām vasarām augļi labāk ienākas, bet arī ātrāk pārgatavojas. Vēsās vasarās visvēlāko šķirņu āboli pat līdz oktobra vidum neizaug un ir ar zāles garšu, īpaši, ja raža ir liela. Tādos gados šīm šķirnēm der veikt atkārtotu augļu retināšanu. To pašu ieteicams darīt sausās vasarās, kāda bija 2018. gadā, lai iegūtu normālu augļu lielumu.
Ātrāk ienākas augļi, kas audzēti vieglās mālsmilts un smilts augsnēs.
Ļoti daudz atkarīgs no audzēšanas sistēmas. Uz sēklaudžu potcelmiem audzētie āboli būs vācami nedaudz vēlāk un glabāsies ilgāk salīdzinājumā ar punduru potcelmiem. Puspunduru potcelmi, piemēram, MM106 un B.118, ir kaut kur pa vidu. Jāņem vērā arī tas, ka pārmērīga koku apgriešana būtiski samazinās augļu glabāšanos, jo tad pieaugumi veidosies ļoti lekni, atņemot kalciju augļiem. Kalcija smidzinājumi un zāliens starp kokiem palīdzēs āboliem krāsoties un arī paildzinās glabāšanas laiku. Kalcijs sevišķi svarīgs tad, ja raža ir zema, bet koku veģetatīvie pieaugumi spēcīgi.
Nozīmīgs ir arī ražas lielums – ja raža maza, āboli būs lieli un pārgatavosies ātrāk, bet bagātas ražas gados tie būs vidēji lieli un labāk glabāsies. Tomēr tas nenozīmē, ka jāatsakās no augļaizmetņu normēšanas – tā var iebraukt otrā grāvī, jo sīki, nenormēti āboli būs zemas kvalitātes un glabājot vītīs.
Augļu gatavības noteikšana
Mūsu dārzkopji nereti grēko, nosakot augļu vākšanas laiku. Veikt joda–cietes testu ir viegli un vienkārši. Vācami ir to koku augļi, kam, uzpilinot jodu, mīkstums krāsojas daļēji. Ja nokrāsojas viscaur, vākt ir par agru, bet, ja nekrāsojas nemaz, āboli ir pārgatavi un ilgi neglabāsies. V
ēl labāk aprēķināt Streifa indeksu, izmērot arī mīkstuma stingrumu un šķīstošas sausnas (Brix) daudzumu. Ābolu biršana nav rādītājs, izņemot tādas “birstīgas” šķirnes kā ‘Auksis’. Vairākumam mūsdienu ziemas ābeļu augļi kokā turas labi un birstot jau ir pārgatavi. Īpaši tas attiecas uz tādām rudens–ziemas šķirnēm kā ‘Dace’, Saltanat’, ‘Merrigold’, ko var uzglabāt, tikai laikus novācot.
Ja raža ir ļoti bagāta, ieteicams ābolus vākt dalīti, vispirms gatavākos. Pārējie līdz vākšanai izaugs lielāki un labāk ienāksies. Šķirnēm, kam raksturīgi lielumā nevienādi āboli kā, piemēram, kazahu ‘Rubin’, ‘Ilga’, ‘Forele’, lielie augļi pārgatavosies pat vairākus mēnešus agrāk nekā vidējie un sīkie. Tāpēc der tos pirms glabāšanas sašķirot.
Ziemas āboli pēc novākšanas tūlīt jāliek dzesētavā, jo katra diena uz lauka saīsina glabāšanas ilgumu. Vienīgi tad, ja ir aizdomas par stiklošanos, ābolus dažas dienas patur nojumē.
Visbeidzot – ilgāk glabāsies ziemas āboli, kas glabāti atsevišķi no vasaras un rudens augļiem. To nosaka etilēna līmenis, ko izdala āboli ienākoties.
Glabāšanas beigas nosaka nevis pēc augļu vizuālā izskata, bet tos pārgriežot un novērtējot iekšējo kvalitāti. Piemēram, šķirne ‘Aļesja’ vēl šķiet stingra, bet mīkstums jau ir miltains, bet ‘Alwai’ var būt nobrūnējusi serde. Parasti pārgataviem āboliem samazinās ne tikai skābes, bet arī cukura daudzums, tie kļūst bezgaršīgi.
Šķirnes, ko var uzglabāt līdz maijam vai ilgāk
‘Belorusskoje Maļinovoje’. Glabājas līdz aprīlim, maijam, pat jūnijam. Vācami vēlu – oktobra sākumā. Pozitīvās īpašības: ļoti ražīga, retinātiem augļiem laba kvalitāte. Problēmas: nav izturīga pret kraupi, glabājot var ciest no puvēm. Lai augļi būtu kvalitatīvi, obligāta ir augļaizmetņu retināšana.
‘Cortland’.
Glabājas līdz aprīlim, maijam. Veca šķirne, jaunos dārzos stāda maz. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, ļoti garšīgi. Problēmas: ieņēmīga pret kraupi, vēzi, miltrasu; augļi ne vienmēr labi krāsojas. Lai panāktu labu ražību, koka vainags rūpīgi veidojams.
‘Iedzēnu’.
Glabājas līdz aprīlim, maijam, ja veikti kalcija (Ca) smidzinājumi. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, stingri, izskatīgi un garšīgi; laba izturība pret kraupi. Problēmas: bieži cieš no Ca deficīta un tad slimo ar korķplankumainību; glabājot stipri bojājas. Lai panāktu labu ražību un uzglabāšanos, rūpīgi jāveido vainags, rindstarpās jāaudzē zāliens. Ieteicami vidēja auguma potcelmi.
‘Ilga’. Mazie un vidējie augļi glabājas līdz maijam, lielie tikai līdz februārim–martam. Pozitīvās īpašības: labi izauguši augļi ļoti garšīgi, koks ātrražīgs, ražo ik gadus. Problēmas: āboli pietiekami labi krāsojas tikai siltās vasarās, bet tad var stikloties; glabājot var brūnēt miza; viduvēja ziemcietība. Obligāta ir ražas normēšana, jo augļi veidojas pušķos. Labi izdodas tikai Zemgalē un Sēlijā siltās vietās un auglīgās augsnēs.
‘Ligol’. Lielie augļi glabājas līdz martam, aprīlim, vidēji lielie – līdz maijam. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, izskatīgi, ar labu garšu; koks ļoti ātrražīgs un ražīgs. Problēmas: nepietiekama ziemcietība, kas pasliktinās pēc gadiem ar bagātu ražu; slimo ar kraupi, glabājot var ciest no puvēm. Ražas normēšana ir obligāta gan augļu kvalitātei, gan koku izdzīvošanai!
‘Noris’. Glabājas līdz aprīlim, maijam, pat jūnijam. Veca šķirne, taču Lietuvā piedzīvo zināmu renesansi. Pozitīvās īpašības: ļoti ražīga, retinātiem augļiem laba kvalitāte. Problēmas: nav izturīga pret kraupi. Lai augļi būtu kvalitatīvi, obligāta ir augļaizmetņu retināšana; mazie augļi glabājot vīst; mīksta, trausla koksne.
‘Sinap Orlovskij’. Glabājas līdz aprīlim, maijam, pat jūnijam. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, izskatīgi, ar labu garšu; ļoti ražīga, ražo ik gadus. Problēmas: gatavi augļi viegli gūst iespiedumus; var ciest no korķplankumainības Ca deficīta dēļ; glabāšanas beigās var brūnēt miza. Svarīgi atcerēties, ka lietošanai derīgi ir tikai gatavi augļi ar dzeltenu vai zaļgandzeltenu pamatkrāsu!
‘Zarja Alatau’.
Glabājas līdz aprīlim, maijam. Pozitīvās īpašības: ļoti ražīga; veicot ražas normēšanu, augļi koši, izskatīgi, garšīgi; laba izturība pret sēņu slimībām. Problēmas: neretinot augļi pasīki; rūpīgi jāseko vākšanas gatavībai, jo agri novākti augļi glabājot vīst, bet vēlu vāktie var ciest no fizioloģiskām slimībām un kvēpsarmas. Kokam pirmajos gados tendence augt stāvus, tāpēc vainags rūpīgi jāieveido.
Maz pārbaudītas šķirnes
‘Imant’. Glabājas līdz aprīlim, maijam. Vācami vēlu – oktobra sākumā. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, izskatīgi; izturīga pret kraupi. Problēmas: augļi ne vienmēr garšīgi, var būt vataini, pat neēdami; koks veido stāvu vainagu. Iespējams, izdosies vietās, kur augšanas apstākļi līdzīgi kā šķirnes dzimtenē Baltkrievijā un Krievijā. Tā varētu būt Latgale un Sēlija.
‘Monta’. Glabājas līdz aprīlim, maijam, pat jūnijam. Vācami vēlu – oktobra sākumā. Pozitīvās īpašības: augļi koši, stingri, kraukšķīgi; augsta izturība pret kraupi un citām slimībām. Problēmas: vidēji ziemcietīga; pēc vēsām vasarām augļu lielums un garša pazeminās; vainagam tendence atkailināties. Nav ieteicama Ziemeļvidzemei.
Šķirnes, ko var uzglabāt līdz aprīlim vai martam
‘Aļesja’.
Glabājas līdz martam, aprīlim. Pozitīvās īpašības: augļi izskatīgi, laba slimībizturība. Problēmas: glabāšanas laikā rūpīgi jāseko augļu iekšējai kvalitātei, jo it kā vēl stingri augļi jau kļūst miltaini, līdz pēkšņi pārsprāgst; garša var būt tikai vidēji laba. Labai ražībai rūpīgi jāveido vainags.
‘Alwa’. Glabājas līdz aprīlim. Vāc vēlu – oktobra sākumā. Pozitīvās īpašības: ražīga, retināti augļi skaisti un garšīgi. Problēmas: glabājot brūnē serde, šādi augļi vairs nav realizējami; tieksme ražot pārbagāti, raža obligāti jānormē.
‘Antej’. Glabājas līdz martam, ja veikti Ca smidzinājumi, līdz aprīlim. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, garšīgi; koks ražīgs, viegli veidojams. Problēmas: dažos gados augļiem nespodrs, neizskatīgs krāsojums; lielie augļi cieš no korķplankumainības Ca deficīta dēļ un sliktāk glabājas.
‘Bogatir’. Glabājas līdz aprīlim. Ziemā tirgo kā pārstrādes augli ‘Antonovkas’ vietā. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, stingri, izskatīgi; laba slimībizturība. Problēmas: garša viduvēja – virtuves ābols, bet bez ‘Antonovkas’ aromāta; augļi veidojas pušķos, liekie augļaizmetņi nenobirst. Lai visi āboli būtu lieli, raža obligāti jāretina.
‘Forele’. Glabājas līdz martam, aprīlim vai tikai līdz februārim – atkarībā no augļu lieluma un apstrādes pret slimībām. Pozitīvās īpašības: retināti augļi lieli, izskatīgi, ar labu garšu. Problēmas: koka vainags grūti veidojams; augļi veidojas lielos pušķos un obligāti jānormē; slimībizturība vidēja, glabājot var ciest no puvēm.
‘Rubin’ (Čehija).
Glabājas līdz martam, aprīlim, vēlu vākti augļi – tikai līdz februārim. Pozitīvās īpašības: augļiem izcila kvalitāte, laba izturība pret kraupi. Problēmas: nepietiekama ziemcietība; labai ražai rūpīgi jāveido vainags; vēlu vāktie āboli plaisā un pūst pie kāta.
‘Spartan’.
Glabājas līdz martam, aprīlim. Pozitīvās īpašības: labi izauguši āboli izskatīgi un garšīgi; laba izturība pret kraupi un puvēm. Problēmas: laba raža un kvalitatīvi augļi iegūstami tikai siltās vietās un auglīgās augsnēs.
l ‘Tellissaare’. Glabājas līdz martam, aprīlim, dažreiz tikai līdz februārim. Pozitīvās īpašības: ražīga; augļi stingri, izskatīgi, retinot palieli; laba izturība pret slimībām. Problēmas: viduvēja garša; koks liels, vainags ļoti sabiezinās. Laba pārstrādei biezeņos.
Maz pārbaudīta šķirne – ‘Diyament’. Glabājas līdz martam, aprīlim. Pozitīvās īpašības: augļi lieli, ļoti garšīgi; izturīga pret kraupi; koks kompakta auguma. Problēmas: dažos gados augļu virskrāsa brūngana; ražas pieaugums lēns.
Šķirnes ģimenes dārziem
Ģimenes dārziem var ieteikt arī šādas ilgi uzglabājamas šķirnes.
Augļi saglabājami līdz martam, aprīlim, optimālos apstākļos līdz maijam, jūnijam:
‘Bērsis’, ‘Burtnieku Ziemas’, novados ar siltām vasarām arī gardā, bet siltumprasīgā ‘Melrose’ (potējot vainagā). Dienvidrietumu Kurzemē ilgi glabājas augļi vietējai šķirnei ‘Otaņķu Skaistule’, bet tie noderīgi tikai virtuvē.
Saglabājami līdz martam, aprīlim:
ziemcietīgās šķirnes ‘Cēsu Sīpoliņš’ (virtuvei), ‘Madona’, ‘Vigo’, novados ar siltām vasarām – ‘Ligita’, ‘Olga’. Šai grupā ietilpst arī ‘Sīpoliņš’, bet lielā un grūti kopjamā koka dēļ to mazos dārzos nevar stādīt.
Tikai vēsturiska nozīme ir vecajām šķirnēm ‘Reinas Pupu Ābele’ (‘Bohnapfel’), ‘Sarkanais Dzelzsābols’ (‘Roter Eisersapfel’), ‘Wilhelm’. Tiesa, ‘Reinas Pupu’, kas vēl aug Kurzemes dārzos, var izmantot sulas un sidra ieguvei, ļaujot augļiem sasalt kokā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
