Ābeles mazdārziņam. Kuru šķirni izvēlēties? 0
Latvijā ābeļu platības arvien pieaug. Dārzkopības institūta vadošā pētniece LAILA IKASE ir pārliecināta – tas ir peļņu nesošs ieguldījums, īpaši mazās saimniecībās, jo tādas ābeles audzēt ir izdevīgāk nekā labību.
Ja agrāk dārzos stādīja 25–30 ziemas ābeļu šķirnes, pēdējos gados to sortiments izkristalizējies līdz desmit. Audzētāji labprātāk izvēlas pret slimībām izturīgākas šķirnes, lai koki būtu mazāk jāapstrādā ar pesticīdiem. Selekcionāri patlaban intensīvi strādā pie konkurētspējīgu un ekoloģiski plastisku ābeļu šķirņu izveides, kuras varētu pielāgoties dažādiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem.
Kas jauns selekcijā?
‘Monta’ – šī vēlā ziemas šķirne īpaša ar to, ka ir kraupja izturīga. Āboli koši sarkani, plati koniski, ar nelielām ribām. Mīkstums stingrs, kraukšķīgs, sulīgs, ar piesātinātu, saldskābu garšu. Vācami vēlu (uz savu vārdadienu) un ir ēdami pēc Jaungada. Augļi +2…+3 °C temperatūrā teicami glabājas līdz pavasarim. Lielos kokus var viegli veidot. Šķirne ražīga, vidēji ziemcietīga, tāpēc ieteicams audzēt Zemgalē, Kurzemē, bet ne Ziemeļvidzemē (tur ābeles apsals, arī augļi ienāksies pārāk vēlu). Laba izturība pret augļu puvi, var stādīt bioloģiskajos dārzos.
‘Pure Ametist’ – interesanta agra ziemas šķirne komercdārziem. Zied vēlu. Augļi garšīgi, palieli, strupi, koniski, divkrāsu – zaļgandzelteni ar sarkanu virskrāsu. Garša īpatnēja – saldskāba (ar salduma pārsvaru), ar stikleņu piegaršu. Viena no retajām ziemas šķirnēm ar saldiem augļiem. Augļi vācami septembra otrajā pusē, kokā noturīgi, transportizturīgi. Lietojami līdz februārim, martam. Koki spēcīga vai vidēja auguma, viegli veidojami. Vidēji augsta ražība, bet ražo izlīdzināti katru gadu, augļaizmetņus var nenormēt. Laba izturība pret kraupi, lapukoku vēzi un augļu puvi.
‘Paulis’ – agra ziemas šķirne. Piemērota audzēšanai mazdārzos, jo ir izturīga pret visām slimībām. Var stādīt arī bioloģiskajos dārzos. Augļi vidēji lieli vai pasīki, sarkani, ar apsarmi, kokā noturīgi. Garša laba, salda, ar nelielu skābumu, augļus var saglabāt līdz janvārim. Koks kompakts, ražo labi un regulāri. Ziemcietība laba gan Dobelē, gan Madonas novadā. Neder tirgum, jo augļi nav īpaši skaisti un nav ļoti lieli (sver ap 120 g).
‘Lienīte’ – agra rudens šķirne. Augļi izskatīgi, uz potcelma B9 vidēji lieli, koši rožaini, svītraini. Uz sēklaudžiem krāsojums bālāks, augļi sīki. Izcila garša un aromāts, līdzvērtīgs ‘Trebu’, bet augļi ir stingrāki, turklāt neslimo ar kraupi. Koki maza auguma, ražo vidēji labi, periodiski. Augsta slimībizturība. Ziemcietība Dobelē laba. ‘Lienīte’ var aizstāt šķirni ‘Trebu’, jo ir izturīgāka, ražīgāka. Trūkums – augļi nav lieli, tādēļ neder komercdārziem. Pēc novākšanas tūlīt jāapēd.
‘Zelta Rudens’ – rudens šķirne mazdārziem. Augļi lieli, skaisti dzelteni un ļoti garšīgi, mīksti, forma neregulāra. Var aizstāt šķirni ‘Atvasara’. Augļi kokā noturīgi. Glabājas līdz novembrim, decembrim (glabāšanas laikā var stikloties). Koki ļoti ražīgi, viegli veidojami. Šķirne vidēji izturīga pret kraupi. Tieksme ražot periodiski.
Piemērotākās mazdārziem
‘Beforest’ – ļoti ražīga kanādiešu šķirne. Augļi vidēji lieli, ieapaļi, sarkanīgi svītraini, ļoti garšīgi. Ābolu izskats kā kuro gadu – pagājušajā vasarā tie padevās ļoti skaisti, taču biežāk ir neizskatīgi, aprūsināti. Labi glabājas mitrās telpās, arī garāžā. Koki vidēja auguma, ražo regulāri. Izturība pret kraupi laba, pret vēzi – vidēja. Šī šķirne mīl siltumu, tāpēc Ziemeļvidzemē to labāk nestādīt (tur ābolīši būs mazi, koki apsals). Citviet Latvijā aug labi, turklāt pēc iestādīšanas ābelīte jau nākamajā gadā augļu pilna.
‘Laila’ – pēc augļu izskata un kvalitātes līdzinās ‘Lobo’, taču šai šķirnei ir labāka slimībizturība. Augļi lieli, izlīdzināti, plakani ieapaļi, tumši sarkani, izskatīgi. Garša laba vai ļoti laba, saldskāba. Augļi vācami septembra beigās, tie ir kokā noturīgi, transportējot izturīgi. Lietojami līdz janvārim, februārim. Koki vidēja auguma, viegli veidojami. Ātrražīgi, vidēji ražīgi, ar lēnu ražas kāpumu, bet ražo katru gadu, un augļi nav jāretina, jo izretinās paši.
TOP 5 bioloģiskajiem dārziem
1. ‘Dace’ – kraupja izturīga, rudens–agra ziemas šķirne, pašlaik visvairāk stādītā bioloģiskajos dārzos ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Augļi lieli vai ļoti lieli, ieapaļi, gludi, virskrāsa sarkana ar lieliem pelēcīgiem punktiem un stipru apsarmi, ļoti garšīgi. Glabājas līdz decembrim. Ļoti ātrražīga šķirne, ražo labi un regulāri; maz jāretina. Koki viegli veidojami. Ziemcietīga, bet var ciest atkušņainās ziemās.
2. ‘Gita’ – ražīga šķirne, kas katru gadu ražo; maz jāretina. Augļi vidēji vai lieli, ieapaļi koniski, ar saplūstošu sarkanu svītrojumu, ļoti sulīgi, garšīgi. Koki spēcīgi, veido platu un zemu vainagu. Nelabvēlīgos apstākļos slimo ar vēzi, puvēm. Šķirne vairāk piemērota Zemgalei, jo Vidzemē var apsalt.
3. ‘Liberty’ – ražīga amerikāņu šķirne, ko bieži stāda bioloģiskajos dārzos. Ražo regulāri; noteikti jāretina. Augļi vidēji lieli, koniski, izskatīgi, tumši purpursarkani. Koki viegli veidojami. Nelabvēlīgos apstākļos slimo ar vēzi. Piemērota audzēšanai Kurzemē, Zemgalē (Vidzemē var apsalt).
4. ‘Belorusskoje Sladkoje’ – kraupja izturīga, ļoti ražīga baltkrievu šķirne saldummīļiem, ko plaši audzē bioloģiskajos dārzos. Augļi ne pārāk glīti – vidēji vai lieli, ieapaļi, matēti, koši sarkani. Saldi ziemas āboli bez skābuma, glabājot tie nekļūst pliekani. Augļi uzglabājas ilgāk nekā šķirnei ‘Kovaļenkovskoje’. Ātrražīga, tieksme ražot pārbagāti. Koki vidēja auguma, viegli veidojami. Laba izturība pret augļu puvēm. Ļoti laba ziemcietība.
5. ‘Liivika’ – igauņu rudens–agra ziemas šķirne. Augļi pēc garšas līdzīgi populārajai šķirnei ‘Vidzemes Zelta Renete’, turklāt tie ilgāk glabājas un koki ir mazāka auguma. Zied agri. Augļi palieli, koši dzelteni ar sārtumu, ieapaļi koniski, formā diezgan nevienādi, tomēr izskatīgi. Āboli garšīgi, saldskābi, ar salduma pārsvaru. Vācami septembra vidū, glabājas līdz janvārim, februārim, nezaudējot kvalitāti. Ražo ātri un bagātīgi, periodiski. Koki veido paretu vainagu. Laba transportizturība.
UZZIŅA
Līdz kuram laikam āboli jāapēd?
Tas atkarīgs no šķirnes. Galvenais, lai saglabājas garša. Līdzko garša sāk pasliktināties, tie nekavējoties jāēd, pat ja augļus nav skārusi puve. Piemēram, vecajai šķirnei ‘Celmiņu Dzeltenais’ augļi nepūst līdz martam, bet tie jānotiesā līdz Ziemassvētkiem, jo vēlāk mīkstums kļūst sauss, negaršīgs. Lai noteiktu augļu gatavību, Dārzkopības institūtā veic analīzes – ja āboliem skābums samazinās, tā ir pirmā pazīme, ka tie ir gatavi. Kad sāk samazināties arī saldums, tas nozīmē, ka augļi ir jau pārgatavi.
