Ābelei pārtapt vecums netraucē 0
“No mežābeles āboliem izaudzēju dažus sēklaudžus. Tagad tie ir manā augumā. Lai uzpotētu kādu labu šķirni, laikam sen jau nokavēts. Ja tomēr ir iespēja, lūdzu, pastāstiet, kā to izdarīt!” A. ZADOVSKA VALMIERĀ
Nekas nav nokavēts, potēt var arī prāvāka auguma kociņus, stāsta LLU mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” augļkopības nozares vadītāja Svetlana Jarmoliča.
Augļkope iesaka sagaidīt laiku, kad ābelēm sāk lobīties miza. Tas varētu būt aprīļa beigās, maijā. Potēšanai paredzēto kociņu nozāģē metra augstumā. Šajā gadījumā piemērotākais un vienkāršākais variants ir potēt aiz mizas. Atkarībā no stumbra resnuma tajā var iepotēt 2–4 potes.
Potcelma sānos mizu vertikāli iegriež pāris centimetru garumā. Slīpi nogriež potēt paredzētās šķirnes zariņu un iebāž aiz iešķeltās mizas. Potējumu rūpīgi apsaitē. Ja nav speciālas lentes, var izmantot polietilēna plēves strēmeles, elektrodarbiem paredzēto gumijoto lenti, tinot ar lipīgo malu uz augšu. Potējumu vietas un brīvo laukumiņu starp tām apziež ar potvasku.
Augļu koku potēšanai vēlams izmantot potzarus, kas nogriezti jau rudenī. Ja tādu nav, var palūgt zariņu no kaimiņu ābeles, kam zināma šķirne, un tūliņ to uzpotēt meženim. Potzarus var nopirkt arī stādaudzētavās, kas audzē augļu kokus. Turklāt būs drošāk, lai neievazātu savā dārzā kādu sērgu.
Augļkope stāsta, ka var atstāt gan visas pieaugušās potes, ļaujot tām saaugt kopā, un tad veidot vainagu. Var arī atstāt vienu, ja pieaugušas vairākas, un turpmāk vainagu veidot no tās.
Mežābele lieti noder stumbram, jo ir slimību un sala izturīga, uz tās var uzpotēt arī mazāk izturīgas šķirnes. Taču spēcīgajai augšanai ir gan plusi, gan mīnusi. No šādiem kokiem izaugs lielas un varenas ābeles kā vecajos ābeļdārzos. Lai koku savaldītu, nāksies rūpīgi veidot vainagu. Šā iemesla dēļ augļkope neiesaka populāro metodi – iepotēšanu vainagā, ko citkārt izmanto, ja šķirne nešķiet gana laba vai mazā dārzā gribas vairākas šķirnes.
