Ābele tēva piemiņai, mēnešzemenes un dienlilijas 0
Viens no lielākajiem Likteņdārza atbalstītājiem ir pensionētais skolotājs, liliju selekcionārs Jānis Vasarietis.
Likteņdārzā jau augļus nes Jāņa Vasarieša 2008. gadā iestādītā ābelīte, kas veltīta viņa tēvam Fridriham Zommeram Vasarietim, Lāčplēša ordeņa kavalierim, starpkaru Latvijas ceturtā Ministru kabineta tirdzniecības un rūpniecības ministram. 2009. gadā J. Vasarietis sarīkoja Likteņdārza atbalsta akciju, kurā ļoti daudziem dāvināja mēnešzemenīšu sēklas, pretī lūdzot tikai viena lata ziedojumu Likteņdārzam. 2011. gadā “Kokneses fonds” no liliju selekcionāra saņēma 100 dienliliju stādus, vēl pēc gada – 400 stādus. Draugu alejā ir arī bruģakmens, kurā iegravēts Jāņa Vasarieša vārds.
“Uzvārda “Vasarietis” krusttēvs bija rakstnieks Kārlis Skalbe,” stāsta rosīgais deviņdesmitpiecgadnieks, kad dzeram kafiju viņu Rīgas dzīvoklī. Uzvārdu Fridrihs Zommers izlēmis mainīt īsi pirms padomju okupācijas. Tas, ka dokumenti ar Zommera uzvārdu bijuši iznīcināti, ģimeni paglābis no padomju režīma represijām.
Kad vedinu atcerēties mēnešzemenīšu akciju, J. Vasarietis sāk ar stāstu par satikšanos ar franču tūristiem vēl padomjlaikos: “Pie Brīvības pieminekļa dzirdēju kungu un dāmu sarunājamies franču valodā. Tā kā protu piecas svešvalodas, vēlējos parunāties franciski. Iepazināmies, vēlāk sarakstījāmies.” Tā pirmās mēnešzemenīšu sēklas J. Vasarietis saņēmis no Francijas. “Augot dārzā Staburagā, kāds krūms saputeksnējās ar citām, lielogu zemenēm, un pēkšņi ieraudzīju, ka tam ir divreiz lielākas ogas nekā citiem. Šīs – lielogu mēnešzemenītes – biju ieaudzējis 12 metrus garā dobē trīs rindās. Likteņdārza akcijas laikā vienā dienā vien saņēmu 2500 vēstuļu un nosūtīju interesentiem ļoti daudz sēklu. Vienā odziņā ir vismaz simt sēkliņu; katram pa vienai odziņai nosūtīju.” Šo mēnešzemenīšu šķirni J. Vasarietis nosaucis savu studentu gadu simpātijas vārdā – par “Ernu”.
Dienlilijas viņš sācis audzēt no ASV atsūtītām sēklām, vēlāk dāvinājis un pārdevis citiem. Smejot piebilst, ka ar šīm puķēm padarījis turīgus 12 cilvēkus. Bet Likteņdārzā viņa ziedotās dienlilijas aug divās vietās – pie bērzu birztaliņas un Daugavas malā. “Tā kā vairs lāgā neredzu, man vajadzēja palūgt, lai kompanjoni aizved uz Likteņdārzu un parāda, kur tās atrodas,” atceras selekcionārs. Dienlilijas ir piemērotas audzēšanai dažādos apstākļos. Tās iesauktas arī par “sliņķu puķēm”, jo aug visur kur un diezgan ātri vairojas.
J. Vasarietis stāsta par tēvu, kuram bijis leģendārs mūžs un kurš uzrakstījis savas atmiņas par to, kā 1918. gada 18. novembrī apsargājis Nacionālo teātri laikā, kad tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība. Memuāros Fridrihs Zommers Vasarietis vēstījis arī, kā kopā ar studentu bataljonu aizstāvējis Rīgu 1919. gadā, kad tai tuvojās bermontieši.
Jānis Vasarietis novēl visiem Likteņdārza atbalstītājiem, lai viņi nepalaiž garām iespēju iztaujāt visvecākos savas dzimtas cilvēkus un šīs atmiņas pierakstīt, jo šī informācija vēlāk var izrādīties interesanta un noderīga.
