Ābeļdārzos šogad nepateicīga sezona. Ko mācīties no neražas gada? 0
Šī sezona dabas kaprīžu dēļ sagādājusi daudz raižu augļkopjiem visā Latvijā un izskatās, ka ābolu, bumbieru, plūmju un citu labumu raža būs uz pusi mazāka nekā devīgajā pagājušajā gadā. Tomēr dārzkopji nesūrojas un aicina mācīties no šāda neražas gada, audzējot vairākas kultūras, labā gadā veidojot uzkrājumus, kā arī dārzu kopšanai pievērst lielāku uzmanību tieši tagad, sezonas laikā, lai būtu pamats stabilākām ražām nākamgad un turpmākajā periodā.
Ligita Rezgale, Saldus novada Jaunlutriņu pagasta z/s Mucenieki īpašniece un Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) Kurzemes reģiona konsultante:
Kurzemē ogulāji pārsvarā ziedēja, kad trāpījās nakts sals līdz -7 grādiem, to par salnu vairs nevar saukt. Zemenes varēja apsegt ar agrotīklu, bet ko ar ogulājiem? Tāpēc manā saimniecībā tagad redzams, ka ērkšķogas nosalušas par aptuveni 70%, upeņu ražas nebūs, arī ar agrajām jāņogu šķirnēm nekas īsti nebūs, bet vēlās šķirnes rādās labas. Ogas vācam ar ogu kombainu, izņemot ērkšķogas. Ražīgā ogu un augļu gadā sezonā mainās ap 25 lasītājiem, šogad viņus neaicināšu, jo nevarēs nopelnīt. Bet man jau tāpēc tirgū vairāk nemaksās.
Ar ķiršiem arī bēdīgi – ziedus nokoda sals. Ar ābelēm – kā nu kurā vietā, domāju, novāksim ap 50% ražas. Bēdīgs skats, jo 2016. gads bija ļoti ražīgs.
Apdomīgs ražotājs gan domā uz priekšu: ja laba raža, veido uzkrājumus. Citādi grūti pārlaist neražas gadu. Nepateicīgs gads. Tas pierāda, ka riskanti audzēt tikai vienu kultūru, ja ir vairākas – viena nepadodas, cita zaudējumu kompensē. Tomēr augļkopis nedrīkst nolaist rokas, jo augļu dārzi jākopj arī tad, ja nav cerētās ražas, lai nākamgad tā atkal būtu.
Jānis Batars, Rēzeknes novada Čornajas pagasta z/s Ezermala īpašnieks, augļkopības konsultants Latgalē:
Latgalē ir dārzi, kas pavasara aukstumu un salnas būs pārlaiduši veiksmīgāk, būs tādi, kas cietuši vairāk. Augļu aizmetņu ir mazāk nekā caurmērā citus pavasarus, jo mūsu novados jau bija ne tikai salnas, bet aukstums turējās ilgāk par nedēļu, kas pats par sevi aizkavē normālu attīstību. Stipri cietuši upeņu stādījumi, īpaši zemākajās vietās un tiem, kam agrākās šķirnes, bet vēlāko šķirņu ogulājiem ražai vajadzētu būt.
Ja skatāmies reāli, tad ir tā – ja zaudēts ap 30% ražas, tad nav ko sūroties; ja zaudējumi lielāki, tad ir bēdīgāk. Apdomīgam saimniekam arvien jādomā par uzkrājumiem, jo atceramies, ka 2016. gadā bija bagātīga ābolu raža, šogad ir citādi.
Guntis Ofkants, Engures novada Smārdes pagasta z/s Eglāji īpašnieks, konsultants ābolu audzēšanā:
Manā saimniecībā ir 11 ha ābeļdārza. Stādītas visas šķirnes – no agrajām līdz vēlākajām. Pavasara salnas bija aptuveni -5 grādi uz zemes, visvairāk cietušas agro šķirņu ābeles. Paļāvos uz labvēlīgo augļu dārza vietu, kas ir kalnā, jo parasti vissliktāk tiem saimniekiem, kam dārzi zemās vietās. Bet tas šoreiz nav glābis – ābolu ražas zaudējums varētu būt aptuveni 50% no citu gadu stabilā ievākuma. Manā saimniecībā agrāk nekad tik liels tas nav bijis. Ja salīdzina ar 2016. gadu, kas lielākajai daļai augļkopju bija ļoti ražīgs, Eglājos tas bija mērens. Cerēju uz šo gadu, bet pavasaris darījis savu…
Māris Šņickovskis, Jelgavas novada Elejas pagasta z/s Klīves komercdirektors:
Būtībā šogad ir nepateicīgs gads. Mūsu saimniecībā nosalušas visas aprikozes, jo salnas bija ap -4 grādiem. Saldajiem ķiršiem, izskatās, būs ap 50% parastās ražas, agrās šķirnes vairāk cietušas, vietām nav apsalušas augļu koku galotnes. Skābie ķirši cietuši par 30%. Ābelēm šopavasar salnas kaitējušas vairāk nekā bumbierēm.
No ogulājiem nekas nekait avenēm, raža ir. Jāņogas ir ļoti labas. Nemanījām, ka būtu cietušas cidonijas. Ar upenēm gan sliktākas izredzes – vispirms ogulājiem apsala pirmās lapiņas, un tad jau ogu ir mazāk nekā citkārt. Tomēr raža būs, jo ogulāju stādījumi ir jauni un salnas tos nav pārāk daudz skārušas. Tie augļkopji, kam pavisam nelieli dārzi un salnas nav postošākas par mīnus 3–4 grādiem, var no salnām tos pasargāt ar laistīšanu, bet mums ir 17 ha augļu dārzu un ogulāju platību – tādā no laikapstākļu ietekmes faktiski nav iespējams izvairīties.
Jānis Zilvers, Siguldas novada Siguldas pagasta z/s Pīlādži īpašnieks, LAA valdes priekšsēdētājas vietnieks:
Augļu un ogu ražas visām kultūrām šogad mazākas. Sākotnēji – pēc pavasara aukstā laika perioda un vēlajiem saliem – noteiktā prognoze apstiprinājās: ziedpumpuri cietuši, pat pirmās ogulāju lapiņas no sala bija krokotas. Ogulāju stādījumu zaudējumu pakāpe atkarīga no šķirnēm, stādījumu vietas izvēles un kopšanas. Tāpat kā pie mums augļu dārzi un ogulāji cietuši arī Lietuvā un Polijā. Mūsu asociācija iesniegusi Zemkopības ministrijai vēstuli ar aptuvenu aplēsi par augļkopības saimniecību paredzamajiem zaudējumiem.
Tomēr, lai kāds arī augļkopjiem būtu šis ražas gads, augļu kultūru kopšanai jāpievērš lielāka uzmanība tieši tagad, sezonas laikā, lai būtu pamats stabilākām ražām nākamgad un turpmākajā periodā.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā
