Monika Zīle: Vai vēlēšanu listēs ar skubu rekrutētie būs pilnvērtīgi Saeimas deputāti? 1
Jaunās Saeimas sastāvu daļēji raksturo viena no “KPV LV” saraksta ievēlētā stāsts par deputāta mandāta iegūšanu – startēt uzrunājis šīs politiskās apvienības līderis, izlemšanai dodams piecas minūtes, ko vainagojusi piekrišana. Izklausās pēc tautas pasakas, kurā trešais tēvadēls, kaklā uzkārto tarbiņu nenoņēmis, apsēžas ķēniņa atbrīvotajā valdnieka tronī. Bet Latvijā tā ir realitāte, būtībā neticama un neiespējama nobriedušas demokrātijas zemēs, kur cilvēks līdz savam ciparam deputātu kandidātu sarakstā iet garu ceļu, kas ļoti bieži sākas konkrētā politiskā spēka jauniešu organizācijā vai atbalsta grupā. Pie mums, pastāvot elektorāta svarstīgumam un politiskās pieredzes nievāšanas tradīcijai, katrs parlamenta sasaukums ieved Jēkaba ielas namā arī tādus, kuriem trūkst jelkāda priekšstata, ko nozīmē darbs Saeimā.
Ābeci nupat aizšķīrušajam nav izredžu iestāties augstskolā – pietrūks priekšzināšanu, lai sekmīgi studētu. Bet mūsu valsts pašu galveno likumu kalēja skoteli sabiedrība bez garas domāšanas piešķir, smēdes kurināšanas iemaņas neapsverot.
Jā, tāds paradokss, kas, iespējams, sakņojas tajā pasakā, kur pēc steidzīgajām kāzām ar daiļo princesi muļķītis sāka pildīt karaļa pienākumus un “viņi visi dzīvoja laimīgi”. Ar to pasakas beidzas, neatklājot “laimīgas dzīvošanas” īstenojuma varas mehānismu. Paliek vien iespējamības apsolījums, kura saucienam katrās vēlēšanās seko daļa sabiedrības, kas biļetenus pluso un mīnuso, nereti vadoties pēc emocijām. Arī tagad sociālajos tīklos palo neapmierinātība, ka Saeimā nav iekļuvusi populāra atmodas laika dziedātāja, kuras “balss joprojām aizkustina latvieša dvēseli”. Biklās iebildes, ka visnotaļ cienījamā kundze diezin vai būtu zinoša sarežģītajos lielo iepirkumu likumos, saņem skarbu apsaucienu – kas nu tur sarežģīts, tikai jāskatās uz nagiem zagļiem.
Jaunie politiskie spēki pirms vēlēšanām uzsvēra, ka tauta vēlas pārmaiņas. Bet pārmaiņu jēdziens ir ļoti ietilpīgs, tajā gan katras sabiedrības grupas, gan atsevišķa cilvēka vēlmes. Visas piepildīt nekad nebūs iespējams. Saeimai un Ministru kabinetam jāizraugās pirmkārt paveicamie darbi. It kā jau tieši tos mēģina noskaidrot valdības priekšgalā stāties gatavā Jaunā konservatīvā partija (JKP). It kā – jo mērķu nopietnībai ticēt neļauj gluži bērnišķīgās ambīcijas: pieredzes trūkuma un lieluma mānijas mikslis, kas paklupina pat rūdītākus politiķus. Tiesa, JKP līderis Jānis Bordāns ir diezgan ostījis politikas pulveri. Bet ar katru dienu redzamāks kļūst ierindas apmācību trūkums viņa pulkam, kaut arī ir galvastiesu augstāks nekā “KPV LV”. Tās līdzjutēji sociālajos tīklos jau vaimanā, ka “vecie brekši” nesnauž un acīmredzot apspēlēs, valdību sastādot. Nav izslēgts. Ar politisko stratēģiju pamatzinībām neapruņotos pasauc tikai tad, kad jāizvelk purvā iestidzis lielgabals.
