AB dambis – labākā izvēle? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes (1859–1927) mazmazmeita Kristīne Čakste atzinīgi uzņēmusi Rīgas domes Pieminekļu padomes lēmumu, ka piemērotākā vieta piemiņas zīmei ievērojamajam politiķim būtu AB dambis.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ideju konkursu par J. Čakstes piemiņas iemūžināšanu plāno izsludināt vasaras beigās vai rudenī, taču iecere vēl ir diezgan netverama un arī skaidrības par finansējumu nav.
Tā nebūs skulptūra
“Domāju, manam vecvectēvam nebūtu bijis tik svarīgi stāvēt kā cilvēka tēlam, jo tādu jau daudz. Mēs jau nevēlamies veidot kādu kultu. Šajā piemiņas vietā vēlamies ielikt kādas citas vērtības – tās, kas bija viņa pamatvērtības. Demokrātija. Atbildība. Cieņa pret citu. To būtu svarīgi celt gaismā un atgādināt arī šīsdienas apstākļos. Kā to pasniegt, to mēs atstātu mākslinieku ziņā, bet šīs vērtības būs ierakstītas arī konkursa nolikumā,” runājot dzimtas vārdā, teic Čakstes kundze un atzīst, ka vēlētos, lai pie galīgās izvēles vārds tiktu dots arī Čakstu dzimtas pārstāvjiem.
Viņasprāt, AB dambis būtu laba vieta: “Stāvot tur, redzi Rīgas siluetu, redzi Rīgas pili. Tā ir arī mazliet kā pārdomu vieta. Un reizē tur varētu izveidot arī kādu zaļu laukumiņu, kas mums ir tik vajadzīgi sajūtai.” Tiesa, agrāk tika spriests, ka, ņemot vērā J. Čakstes zemgalieša izcelsmi un viņa mīlestību uz dārziem un zemkopību, piemiņas vietu varētu iekārtot kā ābeļdārzu. Kristīne Čakste atzīst, ka “tas būtu forši”, taču jāapzinās, ka AB dambis pie Daugavas nav piemērots augļu dārzam.
Vajag ko vairāk par kapa pieminekli
Kā zināms, 2003. gadā pieminekli J. Čakstem uzstādīja Jelgavā, tomēr galvaspilsētā, ja neskaita tēlnieka Kārļa Jansona darināto monumentu Meža kapos, ievērojamā prezidenta piemiņa iemūžināta minimāli. Čakstes kundzes viedoklis: “Rīgā jau Jānis Čakste nekur neeksistē ne nosaukumos, ne atveidojumos, bet viņš tomēr bija valstsvīrs ar lielu līdzdalību Latvijas brīvības un demokrātijas izveidošanas procesā. Jā, ir kapa piemineklis, bet kapavieta ir kapavieta. Tā ir vieta, kur nolikt svecīti vai vainagu, bet vajag ko vairāk. Vajadzētu vietu pilsētā, kur padomāt, kā viņi cīnījās par lietām, kuras mēs šodien uzskatām par tik ļoti pašsaprotamām.”
Kāpēc šogad?
Piemiņas zīmes nepieciešamību pirmajam Latvijas Valsts prezidentam un vīram, kam lieli nopelni demokrātijas un parlamentārisma iedibināšanā Latvijā, konkrētajā vietā Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja 5. jūlija sēdē, taču tamlīdzīgas idejas gaisā bijušas krietnu laiku. Centieni īpaši aktivizējušies šogad, kad aprit 100 gadi, kopš 1922. gada 15. februārī J. Čakstes vadītā Satversmes sapulce pieņēma Latvijas valsts pamatlikumu – Latvijas Republikas Satversmi – un tā paša gada 14. novembrī J. Čakste arī tika ievēlēts par pirmo Valsts prezidentu.
Sava loma droši vien ir arī tam, ka rūpi par piemiņas iemūžināšanu uzņēmies Rīgas vicemērs Eduards Smiltēns. Rīgas domes koalīcija šopavasar vienojās, ka piemineklim vai piemiņas vietai jābūt “mūsdienīgai”.
Vēl aprīlī tika cilāta iespēja uzstādīt pieminekli J. Čakstem Pils laukumā, taču tagad skati pavērsušies uz AB dambi. Kā bija teikts Pieminekļu padomes paziņojumā, “jo šajā vietā ir plaša telpa mākslinieciskās izpausmes brīvībai – J. Čakstes piemiņas vietai jeb jaunam pilsētas dārzam var izmantot telpu ap valsts karogu līdz dambja galam”.
Jāpiebilst, ka marta beigās Pieminekļu padome ar balsu vairākumu atbalstīja ideju par J. Čakstem veltītas piemiņas plāksnes izvietošanu pie Rīgas pils, kaut bija aizrādījumi, ka nav prātīgi “arhitektūras pieminekli aplipināt ar piemiņas plāksnēm”. Piemiņas plāksnes ideja, iespējams, tiks īstenota, taču doma par Pils laukuma pārsaukšanu par Jāņa Čakstes laukumu, kā tas bijis pirmskara Latvijā, gan atmesta, dodot priekšroku vietas vēsturiskā nosaukuma saglabāšanai.
Apšauba AB dambi
Vēsturnieks un Pieminekļu padomes loceklis Mārtiņš Mintaurs brīdina, ka, par spīti politiskās konjunktūras vilinājumiem, vēlmei paspīdēt uz tuvo Saeimas vēlēšanu un Ukrainas kara fona, piemiņas iemūžināšanas ziņā jāsargājas no pārsātinājumiem. Arī J. Čakstes nedrīkst būt par daudz, spriež vēsturnieks. Ja pie Rīgas pils uzstāda piemiņas plāksni šim prezidentam, tad jautājums, ko darīt ar pārējiem, kam arī bijuši savi nopelni. “Nedrīkst aizmirst, ka pieminekļu gadījumā ir runa par pilsētvidi, kas veidojas gadu desmitiem un simtiem, un to nevar raustīt uz priekšu un atpakaļ atbilstoši politiskajam izdevīgumam un brīdim,” teic Mintaurs.
Vēsturnieka skatījumā, AB dambis tomēr nav laba vieta: “Tā ir tehniska būve, kas celta Daugavas straumes regulēšanai ostas vajadzībām. Tā vienkārši ir jāuztur tehniskā kārtībā, un viss! Tur var staigāt kā pa promenādi, priecāties par skatu, ieiet vakarā pasēdēt “Noasā” vai kur tamlīdzīgi, bet vai tā par katru cenu jāapdzīvo ar skulptūrām? Ar piemiņas zīmi pirmajam Valsts prezidentam? Šaubos. Bija taču jau pagājušā gadsimta 20. gados ideja, ka Brīvības piemineklis kā Brīvības statuja jābūvē kaut kur uz Ķīpsalas stūra, lai no Daugavas labi izskatītos.”
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ tviterī paudis viedokli, ka piemineklis J. Čakstem, kaut idejas līmenī atbalstāms, tomēr labāk iederētos “centrā, ideālā variantā pie Satversmes sapulces (Saeimas) ēkas vai Rīgas pils”. Arī Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans viedoklī tviterī raksta: “AB dambis Čakstes piemiņas vietai ir, maigi sakot, dīvaina izvēle. Domāju, ka daudzi Latvijas pirmā prezidenta piemiņas vietu drīzāk iztēlojas Vecrīgā vai blakus tai.”
Par finansēšanu trūkst skaidrības
Vietas izvēle gan nenozīmē, ka piemineklis tuvākajā nākotnē tiešām būs, jo par tā finansēšanu trūkst skaidrības. Gaidāmo ideju konkursu apmaksās Rīgas dome. Par tālāko Kristīne Čakste teic: “Manuprāt, tas nebūtu neloģiski, ja pieminekļa finansēšanā piedalītos vairākas “kases” – Rīgas pilsēta, valsts institūcijas, jo viņa darbavieta tomēr bija Saeima un Rīgas pils. Varētu būt arī ziedojumu vākšanas akcija.”
Jāpiebilst, ka 2003. gadā atklāto J. Čakstes pieminekli Jelgavā finansēja gan Jelgavas dome, gan valsts budžets un Kultūrkapitāla fonds, kā arī privātpersonas ziedojumu veidā.
Jāņa Čakstes iemūžināšana Latvijā
- Rīgā ir Jāņa Čakstes gatve, Jelgavā – Jāņa Čakstes bulvāris, Liepājā – Jāņa Čakstes laukums, Dobelē un Siguldā – Jāņa Čakstes iela.
- Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā ir J. Čakstes piemiņas ekspozīcija un pie muzeja ir piemiņas plāksne.
- Memoriālā muzeja ekspozīcija iekārtota bijušajā “Auču” kalpu mājā Jelgavas novada Salgales pagastā.
- J. Čakstes kapavietu Meža kapos iezīmē 1935. gadā K. Jansona veidotais piemineklis; tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis J. Čakstem kopš 2003. gada atrodas Jelgavā; 1926. gadā likts piemiņas akmens J. Čakstem ir Bernātos pie Liepājas.
AVOTS: ENCIKLOPEDIJA.LV
