Praktiskās koka karotes 1
Senatnē latviešiem citu karošu nemaz nebija. Saime sēdēja pie galda un ar koka karotēm draudzīgi strēba no vienas bļodas. Ja bērni blēņojās, varēja dabūt ar karoti pa pieri.
Karotes kausiņa daļu sauc arī par muti. Zupas jeb strebjamām karotēm tā ir dziļāka, putras jeb ēdamām karotēm – seklāka. Parasti karotes ir simetriskas, taču var būt ar ieliekumu ēdāja pusē. Un te paveras iespēja izgatavot ļoti pieprasītās karotes kreiļiem, kurām ieliekums ir labajā pusē.
Meistaram pašam patīk ar koka karoti ēst biezputru. Šāds izstrādājums lieti noder arī maziem bērniem. Kad nāk zobiņi un niez smaganas, mazulim šādu karoti var dot pakošļāt. Raudzībās vai kristībās dāvanai pirmajam zobiņam neliela karotīte būs ļoti piemērota.
Iedvesmu karošu izgatavošanai Harijs smēlies no meistara Jāņa Kučera Lejasciemā (tagad viņš jau ir aizsaulē), bet amatniecības pamatus apguvis skolas darbmācības stundās. Amatnieks karotes gatavo jau aptuveni 30 gadu, galvenokārt no liepas vai bērza, bet var izmantot arī ābeli un citus kokus. Izcili skaista ir ķirša koksne. Pirts kausiņiem vislabākā ir liepa – viegla, neplaisā, ar gadiem kļūst cietāka. Meistars stāsta, ka viņš rīkojas it kā nepareizi – karotes gatavo no sausa koka ar koktēlnieka darbarīkiem. (Parasti grebj ar speciālu, ieliektu nazi no zaļa, nesen nocirsta koka, jo tā ir vieglāk, un pēc tam žāvē). Viņš noliek mums priekšā nelielu ekspozīciju – no pagales līdz karotei, lai var redzēt, kā pakāpeniski viss notiek. Virtuves lāpstiņas Hariju neizrauj, jo ir ļoti vienkāršas un nav interesantas.
Pircējiem vēl patīk karotes, kur redzama daļa no neapstrādāta koka, kātā atstāta zara vieta vai skaists mizas gabals. Kātā var iestrādāt arī dzintara gabaliņu, t.s. maģisko aci, vai mazu, interesantu metāla detaļu.
“Vislabākās idejas rodas divos naktī! Dažreiz pusnaktī mostos un eju uz darbnīcu strādāt!” piebilst meistars.
Vārot ēdienu katlā uz ugunskura, noderēs karote metru garā kātā. Pēc pasūtījuma Harijs tādas darina arī pusotra metra garumā. Tās noderēs kādam Guliveram vai telpas rotāšanai. Lieldienām viņš no ābeles koksnes virpo dekoratīvas olas, jo ābelei ir interesanta koksnes faktūra. Mazākās atgādina vistu olas, nedaudz lielākas – zosu olas, bet pavisam lielās – strausu olas.
