Ko pārbauda un kā palīdz acu ārsts un optometrists 0
Mūsdienās labu redzi var saglabāt līdz pat vecumam, ja to regulāri pārbauda vai laikus sāk ārstēt acis.
Divi speciālisti
Regulāras pārbaudes nepieciešamas, lai noteiktu paaugstinātas acu patoloģijas risku un laikus sāktu aprūpi. Pārbaužu biežumu nosaka individuāli, un pēc pirmās apskates ir vieglāk noteikt atkārtotas vizītes laiku.
Redzi var pārbaudīt gan pie optometrista, gan pie oftalmologa – abi ir redzes aprūpes speciālisti.
Oftalmologs ir ārsts, kas specializējas acu un redzes sistēmas medicīniskā un ķirurģiskā aprūpē. Viņš diagnosticē un ārstē, kā arī pārzina apstākļus, kas ietekmē acu un redzes sistēmu. Pie acu ārsta pacienti ierodas uz padziļinātu pārbaudi konkrētu sūdzību gadījumā, ja ir acu saslimšanas vai vispārējas sistēmiskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, kad jāpārbaudās regulāri.
Arī optometrists nosaka redzes asumu abām acīm, krāsu redzi, konstatē acu iekšējo un ārējo struktūru saslimšanas (glaukomu, kataraktu), diagnosticē redzes traucējumus (tālredzību, tuvredzību, astigmatismu utt.), izraksta briļļu recepti, piemeklē kontaktlēcas, taču neārstē – veic tikai profilaktiskās pārbaudes. Ja pārbaudē rodas aizdomas par saslimšanu vai redzes sistēmas traucējumiem, optometristi savus pacientus nosūta pie oftalmologa. Optometristi visbiežāk strādā optikas salonos, taču var būt arī primārie redzes aprūpes speciālisti klīnikās. Pacientiem ar acu slimībām, piemēram, glaukomu, kataraktu, tīklenes problēmām vai redzes traucējumiem, vispārēju saslimšanu (cukura diabēta) gadījumā jāpārbaudās pie acu ārsta.
Testi un izmeklējumi
Redzes pārbaudes laikā apskata acs priekšējās struktūras, izmēra acu spiedienu, pārbauda redzes asumu bez korekcijas gan katrai acij atsevišķi, gan abām kopā (binokulāri). Tad piemeklē maksimālo korekciju, bet izmeklējumu beigās konstatē komfortablāko korekciju, lai cilvēks justos labi.
Redzes asumu pārbauda gan tālumā, gan tuvumā neatkarīgi no tā, vai nepieciešamas tikai tāluma vai tikai tuvuma brilles. Ir jāatstāj tāda korekcija, lai būtu sabalansēta acs akomodācijas darbība gan tālumā, gan tuvumā.
Pēc korekcijas piemeklēšanas acs struktūras un vajadzības gadījumā arī tīklene tiek apskatīta mikroskopā.
Iekšējā acs spiediena mērījums ir svarīgs, lai laikus konstatētu glaukomu – hronisku acs saslimšanu, kad tiek bojāts redzes nervs un redze pasliktinās līdz pat pilnīgam aklumam. Process ir neatgriezenisks, jo redzes nervs iet bojā – tiek iznīcinātas tā šķiedras.
Uz redzes pārbaudi nevajadzētu ierasties, ja bijusi liela pārslodze, neizgulēšanās un stress, jo šādos apstākļos redzes funkcijas noteikti nebūs labas. Šādos gadījumos uzreiz netiek izrakstītas brilles, lai gan katrā gadījumā ir individuāla pieeja. Pēc kāda laika vēlams doties atkārtotā vizītē. Redzi nevajadzētu pārbaudīt arī vispārēju organisma saslimšanu gadījumā.
Ja speciālistam ir aizdomas par acs akomodācijas traucējumiem, kas pārpūles laikā bieži ir jauniešiem un datoru lietotājiem, acu zīlītes tiek paplašinātas ar medikamentiem. To dara, arī izmeklējot tīkleni, jo šauras acu zīlītes neļauj izvērtēt visu tīkleni. Jāņem vērā, ka pēc pilināšanas acīs pacients nevar vadīt transportlīdzekli un kādu laiku ir grūti lasīt tekstus tuvumā.
Konsultējusi vortāla acim.lv autore un optikas salonu “Fielmann” optometriste Evija Barkāne
