Senas receptes baltai veļai 0
Atkal modē nāk pamatīga lina un kokvilnas gultasveļa, dvieļi. Gandrīz katram latvietim ir tautiska blūze un baltas kokvilnas zeķes. Kā to visu kopt un dabūt baltu, mīkstu, saglabājot nevainojamu izskatu? Veļasmašīnai tas ne vienmēr ir pa spēkam. Senču pārbaudītas metodes iesaka Lielplatones muižas vešeriene Laila Šutine.
Labākais palīgs – sārms
Lapu koku pelnus aplej ar ūdeni un nostādina, kamēr ūdens augšpusē kļūst dzidrs. Šķidrumu nolej un pavāra, kamēr atdalās nogulsnes un šķidrums top dzidrs. Nostādina un nokāš. Sārmu var glabāt un lietot pēc vajadzības.
Koncentrēts sārms ir bīstams.
Ūdenim pievieno nedaudz sārma (uz aci, eksperimentējot un atkarībā no veļas netīrības pakāpes). Karsts sārmūdens saēd rokas, tāpēc, mērcējot vai vārot veļu, to cilā ar speciālām maiglēm – koka veļas knaģiem, knaiblēm.
Ātrajā variantā sārmūdeni gatavojot, pelnus ieber lina maisiņā, vakarā iemet ūdens katlā, kur mazgās veļu. Nākamajā dienā maisiņu izņem.
Agrāk veļu tīru dabūja, vārot lielos katlos (arī vēl pirms pārdesmit gadiem, pirms moderno veļasmašīnu ēras). Arī audumi tad bija citādi, bet vairākumam izstrādājumu tagad norādīts, ka tos var mazgāt knapi siltā ūdenī. Taču vecos lina un kokvilnas palagus vārot var padarīt baltus.
Viens no svarīgiem priekšnoteikumiem – veļas mērcēšana. Reizēm mazgāt pēc tās ir pavisam viegli, jo netīrumi pazūd itin labi.
Mērcēšanai vai vārīšanai apmēram vienu litru sārma izšķīdina 10 litros ūdens.
Pēc mērcēšanas sārma ūdenī agrāk veļu velēja un berza uz speciāla dēļa, bet tagad procesu var pabeigt veļasmašīnā.
Dilstošā mēnesī veļa izmazgājas labāk (sevišķi zāles un ogu traipi).
Sārmūdens derēs tautastērpu – lina kreklu, zeķu (ne vilnas!) – mērcēšanai un mazgāšanai.
Senāk veļu ziemā krāja un mazgāja tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
Krāsainiem audumiem sārmu nedrīkst lietot.
Darvas ziepes
Krāsainas un smalkas veļas mazgāšanai der senā, pārbaudītā vērtība – ziepes. Vislabākās ir darvas ziepes pelēcīgā nokrāsā. Tās vāra no sārma un dzīvnieku taukiem, pievienojot bērza darvu. Protams, nav mūsdienu mazgāšanas līdzekļiem raksturīgās patīkamās smaržas, taču ir videi draudzīgas, noderīgas cilvēkiem, kurus nomoka alerģijas pret dažādiem pulveriem.
Lietojot, piemēram, pirtī, āda kļūst maiga un gluda. Ziepes palīdz sadzīt pat nelielām brūcītēm. Labi der arī matu mazgāšanai, jo nebojā to struktūru, nerada blaugznas.
Ar ziepēm mazgā matus, tātad var lietot arī vilnas izstrādājumiem.
Ar darvas ziepēm lieliski var nomazgāt dārzā sastrādātās rokas.
Darvas ziepēm raksturīgo smaržas trūkumu var mazināt, skalojamam ūdenim pievienojot tīkamu ēterisko eļļu, augu izvilkumu vai iepūšot savas mīļākās smaržas.
7 ieteikumi tīrai veļai
1. Sāls un soda der dažādu traipu izņemšanai. Netīro vietu samitrina un vielas maigi ieberzē audumā. Patur kādu laiku, lai iedarbojas.
2. Medus, ziepes, džins un verdošs ūdens – ar tiem izņem traipus no zīda un citiem izsmalcinātiem audumiem. Visas vielas labi samaisa un ar švammīti uzklāj audumam, līdz tas kļūst pilnīgi mitrs. Pēc tam skalo aukstā ūdenī un žāvē ēnā uz lina audekla vai manekena, lai audums vai kleita nesaņurcītos. Tērpu gludina, kamēr tas mitrs.
3. Krīts vai māls kopā ar ziepēm – izmanto tauku traipu izņemšanai.
4. Alkohols (džins, viskijs, spirts) – pret zāles un sviedru traipiem. Sevišķi noder zīda audumiem. Pēc mazgāšanas un izžāvēšanas zīdu piesūcina ar alkoholu (ar pulverizatoru, švammīti). Tad audums labāk atgrūž netīrumus, ir vieglāk izmazgājams.
5. Petroleja – iztīra asiņu traipus.
6. Urīns (saukts par kambarsārmu) – lina un kokvilnas audumu balināšanai. Ar to apsmidzina sadzeltējušo audumu un ļauj saulē balot. Sevišķi efektīvi palīdz kombinācijā ar agra pavasara sauli.
7. Citrons un sīpolu sula noder audumu balināšanai.
PADOMS
Virsdrēbes varēs ilgāk valkāt, ja tās mazgās ar rokām. Tas sevišķi svarīgi zīda audumiem un kvalitatīviem vilnas izstrādājumiem. Vismaz mazgāt vajadzētu ar rokām, bet skalot un vieglā centrifūgas režīmā varētu izlaist veļasmašīnā.
Vērts apskatīt
Lielplatones muižā atrodas unikāls objekts – vešūzis. Brīnumainā kārtā šī XIX gadsimta vidū tapusī celtne saglabājusies līdz mūsu dienām un tagad ir restaurēta. Tajā atraktīvas vešerienes viesiem stāsta un demonstrē, kā senos laikos mazgāja, žāvēja un laboja muižas īpašnieku baronu Hānu veļu.