Daudzas funkcijas 1
Pirts, kas ir mazākā no visām lauku sētas ēkām, vienmēr bijusi daudzfunkcionāla, teikts biedrības “Lauku pirtnieki” mājaslapā. Pirtī pērās un mazgājās, tā bija dziedniecības vieta, kur ar masāžu, vārdošanu un dažādām zālītēm aizdzina slimības. Pirtī sievietes laida pasaulē bērnus un notika arī pirtīžas – bērniņa pirmās mazgāšanas rituāls. Tajā kaltēja labību, linus un kaņepes, kūpināja gaļu un diedzēja iesalu. Veica citus saimniecības darbus, piemēram, sutināja un lieca kamanu slieces. Tā bija vieta, kur nodarbojās ar maģiju un nākotnes zīlēšanu.
“Mēs ar vīru sākumā uz pirti gājām tikai mazgāties. Pasēdējām uz lāviņas, noberzāmies ar saziepētu švammi, un viss. Izpratne, ka pirts ir kas vairāk par mazgāšanās vietu, radās vēlāk, kad pirmos ķipīšus piedāvājām tepat netālu dzīvojošajai pirtniecei Valdai Vītolai. Ar viņas starpniecību iepazināmies ar Aelitu un Juri Batņām, kā arī citiem pirtniekiem,” ne tik senus notikumus atceras Līga, piebilstot, ka pati arī gājusi pirtsskolā. Pirtnieces sertifikāta pagaidām neesot, jo, kad “Āriņos” notika pirts zinību apguve, viņa bijusi jaunākā bērniņa gaidībās, tāpēc nedrīkstēja karsēties pirtī. – Taču es darbojos kā pirtniece, jo zināšanu netrūkst. Man ir trīs mazi bērni, daudz laika tam veltīt nevaru, bet divus cilvēkus nopērt nedēļas nogalē pagūstu. Ja pērties grib vairāki, aicinu talkā Valdu Vītolu vai savu mācekli.
Pirtsslotas Līga sien pati gan ģimenes vajadzībām, gan pārdošanai. “Pavasarī, kad lapas tikko saplaukušas, tās ir mīkstas, bet vēlāk kļūst stingras, derīgas pirtsslotām. Sāk ar bērzu, zarus griežot pirms Jāņiem, jo tad slotai būs vislielākā enerģija. Ap to pašu laiku gādā alkšņa un apses zarus, vēlāk, jūlijā, kad zied liepas, ir kārta tām un arī pīlādža zariem, bet no ozola pirtsslotas var siet tikai jūlija beigās, augustā,” uzskaita Līga.
Pirtsslotas viņa sien no katra koka atsevišķi, jo ikvienam ir citāda iedarbība. Apse attīra, tāpēc ar to pirtī sāk pērienu. Pēc tam ņem liepas pirtsslotu sievietēm, bet ozola – vīriešiem. Tās karsē – uzsilda locītavas, muskuļus un pārējo organismu. Tad per ar bērza vai alkšņa pirtsslotu. Bērzs ir universāls, līdz pret visām kaitēm, toties alksnis īpaši palīdz tiem, kurus moka artrīts. Pērienu beidz ar pīlādzi, jo tas uzliek aizsardzību pret ļauno.
Slotās liek arī ārstniecības augus, kad tie ir plaukumā, tātad vasarā: viršus, vīgriezes, ugunspuķes, rasaskrēsliņus. Piemēram, ja grib nomierinošu efektu, bērza slotas viducī iesien vīgriezes. Līga smej – dažs pēc pirts baudīšanas tik pilns ar enerģiju, ka gatavs uz Rīgu aizskriet kājām, bet cits atkal miera pielijis, grib saritināties gultiņā un pagulēt. Garīgas un fiziskas pārmaiņas notiek ar visiem.
Pērn par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu “Pirtslietu darbnīcai” pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums”. Jaunā ģimene atzīst – tas ir gan pagodinoši, gan atbildīgi, jo sētai vienmēr jābūt kārtībā, bet pašiem gataviem uzņemt tos, kuri grib baudīt pirts rituālus latviskā garā.
