Ko dara ginekologs un 5 trauksmes signāli, kad doties pie šī speciālista 0
Konsultē INTA DINSBERGA, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, ginekoloģiskās ultrasonoskopijas speciāliste; strādā “Sievietes veselības centrā”; Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, International Society of Gynecological Endocrinology(ISGE) un International Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology (ISUOG) biedre.
Ko dara ginekologs
Vizītes laikā ārsts ievāc anamnēzi, noteikti pajautājot arī iemeslu, kāpēc sieviete nolēmusi apmeklēt ginekologu – vēlas veikt kārtējo ginekoloģiskās veselības pārbaudi vai ir kādas ginekoloģiskas sūdzības. Ārsts noteikti pavaicās pēdējo menstruāciju datumu, interesēsies par menstruālā cikla garumu, menstruāciju regularitāti un asiņošanas stiprumu, sāpēm menstruāciju laikā vai pirms to sākuma. Jāatceras, ka menstruālais cikls ilgst no pirmās menstruālās asiņošanas dienas līdz nākamās menstruācijas pirmajai dienai.
Noteikti būs jautājumi par grūtniecību skaitu, to norisi un dzemdībām, iepriekš pārslimotām vai esošām ginekoloģiskām slimībām, par grūtniecības plānošanu, kādu kontracepcijas metodi izmantojat.
Ieteicams pārdomāt savas ģimenes ginekoloģisko anamnēzi – dzimtas sieviešu ginekoloģisko slimību vēsturi.
Ginekologs noteikti vaicās par iespējamām neginekoloģiskām slimībām un pastāvīgi lietojamiem medikamentiem.
Ārsts veiks ginekoloģisko apskati – makstī ievadīs neliela izmēra plastikāta vienreizlietojamo spoguli, lai varētu apskatīt maksts sienas un dzemdes kaklu. Ja nepieciešams, paņems uztriepi no dzemdes kakla, lai noteiktu maksts mikrofloru, onkocitoloģisko uztriepi un citas analīzes. Apskatot dzemdes kaklu un maksts sienas spoguļos, ginekologs novērtē maksts izdalījumus un dzemdes kakla vizuālo izskatu. Pēc tam tiek veikta mazā iegurņa orgānu izmeklēšana (bimanuāla palpācija), iztaustot tos ar roku vienlaikus caur maksti un vēdera priekšējo sienu.
Iespējams, ārsts pēc apskates papildus veiks ultrasonoskopiju mazā iegurņa orgāniem. Apskates beigās ginekologs iztaustīs krūšu dziedzerus, lai pārliecinātos, ka krūtīs nav kādi veidojumi.
Kā ārstē ginekologs. Intas Dinsbergas atziņas
Izmeklējot un ārstējot sievieti, kā arī uzraugot grūtniecības norisi, ginekologs bieži sadarbojas ar citu specialitāšu ārstiem: endokrinologu, flebologu, proktologu, urologu, radiologu un, protams, ģimenes ārstu. Jāatzīst, ka neaizstājama ginekoloģisko problēmu diagnosticēšanā un ārstēšanas uzraudzībā ir uzticama un droša laboratorija. Bieži vien tieši ginekologs ir arī pirmais, kas atklāj kādas vēnu problēmas, proktoloģiskas, endokrinoloģiskas vai pat onkloģiskas slimības.
Biežākās ginekoloģiskās slimības, ko ārstē ginekologs, ir dažādi maksts iekaisumi, izmaiņas dzemdes kaklā, labdabīgi dzemdes (mioma) un endometrija (polipi) jaunveidojumi, olnīcu jaunveidojumi (dažādas izcelsmes cistas), dažādas izcelsmes hormonālie traucējumi, kas ietekmē menstruālo ciklu un auglību, sāpīgas mēnešreizes (var būt kā pastāvīga slimība – dismenoreja – vai kā citas ginekoloģiskas slimības simptoms), endometrioze, adenomioze (endometrija – dzemdes iekšējā slāņa šūnu – savairošanās miometrijā – dzemdes vidējā slānī), premenstruālais sindroms, dažādi stāvokļi, kas saistīti ar menopauzi. Ginekoloģisko slimību ārstēšanai ārsts var ordinēt dažādus ārstniecības līdzekļus, atkarībā no problēmas tās var būt lokāli lietojamas vaginālās lodītes vai krēmi, iekšķīgi lietojami medikamenti vai dažādi hormonālie preparāti.
Ārstēšanas ilgumu nosaka slimības veids – tas var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Iespējams, būs nepieciešamas atkārtotas vizītes, lai novērtētu ārstēšanas rezultātus vai veiktu novērošanu terapijas kursa laikā.
Ginekologs arī ieteiks piemērotāko kontracepcijas metodi, ņemot vērā katras sievietes vēlmes, vispārējo un ginekoloģisko veselību.
Ir situācijas, kad jāiejaucas operatīvi. Lielu daļu ķirurģisko manipulāciju moderni aprīkotās medicīnas iestādēs var veikt dienas stacionārā. Tas nozīmē, ka paciente ierodas neilgi pirms manipulācijas un noteiktu laiku pēc tās jau var doties mājās. Taču ir ķirurģiskas manipulācijas, kuras var veikt tikai stacionārā un pēc kuru veikšanas ir jāpavada slimnīcā vairākas dienas.
Attīstoties modernajām tehnoloģijām, ginekologs var risināt arī problēmas, kuras iepriekš tika ārstētas tikai ķirurģiski, piemēram, maksts sienu noslīdējumu un urīna nesaturēšanu fiziskas slodzes laikā, ko visbiežāk izraisa maksts sienu elasticitātes zudums pēc dzemdībām un kolagēna daudzuma samazināšanās maksts gļotādā, sievietēm novecojot. Tās tagad var ārstēt, lietojot Intimlaser un Incontilaser jaunākās tehnoloģijas.
Lāzerprocedūra ilgst aptuveni 30 minūtes, tā ir nesāpīga, pēc tās nav ilgāk jāuzturas ārstniecības iestādē. Ārstēšanas kurss ietver divas trīs procedūras, kuras veic triju mēnešu laikā. Dabā saulespuķe no sīkas sēkliņas izveidojas par graciozu augu un izdzīvo krāšņu dzīvi, lai nobriedinātu sēklas un sagaidītu mirkli, kad pēcnācējus patstāvīgās gaitās aiznesīs putni un vējš. Sievietei dota laime izdzīvot mūžīgo dabas brīnumu – pārtapšanu no meitenes par sievieti, no sievietes par māti, no mātes par vecmāmiņu. Esiet veselas un baudiet savu ziedēšanu! Ir milzīga atbildība un patiesa laime būt sievietei.
UZZIŅAI
Ginekologs – ārstē slimības, kas skar sievietes reproduktīvos dzimumorgānus – lielās un mazās kaunuma lūpas, maksti, dzemdes kaklu, dzemdi, olvadus, olnīcas –, kā arī hormonālās problēmas, kas tieši ietekmē olnīcu darbību, apaugļošanos, spēju iznēsāt un dzemdēt veselu bērnu. Ārsts arī novēro pacienti grūtniecības laikā. Veic mazā iegurņa orgānu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu un grūtnieču ultrasono-skopiju, kā arī citus diagnostiskos izmeklējumus (kolposkopiju, histeroskopiju) un manipulācijas (dzemdes spirāles ievietošanu dzemdes dobumā un izņemšanu no dzemdes dobuma, dzemdes dobuma un dzemdes kakla kanāla diagnostisku abrāziju, laparoskopiskas mazā iegurņa operācijas, dzemdes dobumā esošu jaunveidojumu izņemšanu ar histeroskopu, dzemdes kakla konizāciju – dzemdes kakla vēždraudes saudzīgu operatīvu ārstēšanu).
Ir arī operējošie ginekologi, kas strādā stacionāros, ir ginekologi, kas strādā dzemdību iestādēs, tātad vairāk pārzina dzemdniecību, arī ginekologi onkologi, kas ārstē ginekoloģiskās vēždraudes un ļaundabīgās slimības.
Mazā iegurņa ultrasonoskopija – dzemdes, endometrija jeb dzemdes iekšējā slāņa, olnīcu, dzemdes kakla izmeklēšana ar ultraskaņu. To var veikt divējādi: transvagināli – izmeklējuma laikā makstī tiek ievietota zonde; transabdomināli – izmeklējums notiek caur vēdera priekšējo sienu.
Augļa ultrasonoskopija – augļa izmeklēšana ar ultraskaņu transvagināli (galvenokārt grūtniecības pirmajā trimestrī, bet atsevišķos gadījumos arī otrajā un trešajā trimestrī) un transabdomināli.
4D augļa ultrasonoskopija– augļa izmeklēšana ar ultrasonoskopiju reālajā laikā – izmeklējot redzams telpisks augļa attēls ar kustībām un attēla izmaiņas laikā. Izmeklējuma laikā iespējams izvērtēt augļa virspusējos audus.
Histerokontrastsonogrāfija – dzemdes dobuma un/vai olvadu caurlaidības pārbaude ar ultraskaņu, ievadot dzemdes dobumā 5–10 ml fizioloģiskā šķīduma.
Uztriepe no dzemdes kakla, lai noteiktu mikrofloru – materiāla paņemšana no dzemdes kakla ar sterilu vates tamponu. Izmeklējot uztriepi mikroskopā, iespējams noteikt maksts mikrofloras sastāvu.
Onkocitoloģiskā uztriepe – materiāla paņemšana ar speciālu citoloģisko birstīti no dzemdes kakla ārējās atveres un maksts mugurējās velves. Izmeklējot šūnas mikroskopā, iespējams agrīni atklāt dzemdes kakla šūnu ļaundabīgas pārmaiņas. Ja netiek atrastas nekādas šūnu pārmaiņas, onkocitoloģiskā uztriepe jeb dzemdes kakla vēža skrīnings jāveic reizi trijos gados. Ja uztriepē konstatētas kādas novirzes no normas, ārsts sastādīs tālāko novērošanas un ārstēšanas plānu.
Kolposkopija – dzemdes kakla un maksts apskate lielā palielinājumā, izmeklējuma laikā dzemdes kaklu apstrādājot ar speciālu šķīdumu. Izmaiņu skartās zonas iekrāsojas baltas, un no tām iespējams paņemt audu paraugu (-us) – biopsiju – padziļinātai izmeklēšanai. Pēc izmeklēšanas rezultātiem – histoloģijas slēdziena – iespējams novērtēt dzemdes kakla šūnu pārmaiņu dziļumu un pakāpi. Turklāt tagad Latvijā (vienīgais Baltijā) ir jaunās paaudzes DYSIS(dinamiski spektrālās attēlveidošanas) kolposkops, kas no citiem atšķiras ar vienmērīgas izsmidzināšanas tehnoloģiju un spektrālo analīzi, kas ļoti precīzi norāda bojājuma vietu, no kuras jāņem biopsija diagnostikai. Tas ļauj agrīnāk atklāt dzemdes kakla vēzi.
Dzemdes dobuma un dzemdes kakla kanāla diagnostiskā abrāzija – procedūru veic intravenozajā anestēzijā, ar speciāliem instrumentiem tiek noņemts dzemdes iekšējais slānis un paņemts audu paraugs no dzemdes kakla kanāla visā tā garumā.
Histeroskopija – dzemdes dobuma endoskopiska izmeklēšana intravenozā anestēzijā. Procedūras laikā ar smalku zondi tiek apskatīts dzemdes dobums, ja nepieciešams, tiek veikta endometrija polipu un dzemdes iekšējā slāņa noņemšana vizuālā kontrolē.
Intimlaser – maksts sienu apstrāde ar lāzeru – lāzera starojums termiski ietekmē maksts audus, stimulējot kolagēna remodelāciju (pārveidošanos) un jaunu kolagēna šķiedru sintēzi maksts gļotādas audos un ar kolagēnu bagātajā iegurņa iekšējā fascijā. Kolagēna neoģenēzes (veidošanās no jauna) un remodelācijas (pārveidošanās) rezultāts ir maksts kanāla stingrināšana
KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU
1. Izmeklējumi tiek veikti uz speciāla ginekoloģiskā krēsla.
2. Lai varētu veikt pilnu ginekoloģisko apskati, jānovelk apakšbikses.
3. Pirms ginekologa apskates nedrīkst lietot nekādus lokālos maksts ārstniecības līdzekļus un veikt maksts skalošanu.
4. Ieplānot vizīti pie ginekologa, lai tā nesakristu ar menstruālās asiņošanas dienām.
5. Ja asiņošana ir ārpus kārtas, nav jābaidās apmeklēt ginekologu, jo ārstam ir svarīgi novērtēt asiņošanas apjomu.
6. Vēlreiz pārskatīt savu menstruālo kalendāru un iegaumēt pēdējās menstruālās asiņošanas pirmo dienu
5 TRAUKSMES SIGNĀLI, KAD JĀDODAS PIE GINEKOLOGA
1. Ārpuskārtas asiņošana vai asiņaini smērējoši izdalījumi no dzimumceļiem.
2. Neierasti stipra asiņošana menstruāciju laikā.
3. Sāpes un/vai spiedoša sajūta vēdera lejasdaļā vai taisnās zarnas virzienā.
4. Pastiprināti izdalījumi no maksts, iespējams, ar nepatīkamu smaku, sāpīga un bieža urinācija.
5. Neskaidras izcelsmes sāpīgs vai nesāpīgs veidojums krūts dziedzerī
Nebaidies jautāt! Arī citi uzdod šos jautājumus. TOP 3
Vai hormonālās kontracepcijas tabletes nepadarīs mani neauglīgu?
Hormonālās kontracepcijas tabletes darbojas tikai tajā menstruālajā ciklā, kad tās lieto, hormoni neuzkrājas organismā un nemazina spēju nākotnē ieņemt un iznēsāt veselu bērnu.
2. Kāpēc dažreiz ir daudz šķidru vai biezu izdalījumu no maksts? Vai tas ir normāli vai arī norāda uz kādu infekciju?
Izdalījumu konsistence ir atkarīga no menstruālā cikla – pēc menstruācijām izdalījumi ir šķidri, gļotaini, ap cikla vidu, kad notiek ovulācija, to ir sevišķi daudz, pirms menstruācijām izdalījumi sabiezē un atgādina gļotu graudiņus. Normāli izdalījumi no maksts ir bālgani, bezkrāsaini, bez smakas.
3. Vai manām menstruācijām vienmēr jāatkārtojas regulāri?
Normāli sievietes menstruālā cikla regularitāte var svārstīties 7–10 dienu robežās, menstruāciju regularitāti būtiski ietekmē sievietes psihoemocionālais stāvoklis. Spēcīgs stress, ilgāks ceļojums ar laika joslu maiņu vai kāda somatiska slimība var izmainīt menstruālo ciklu. Bet, ja cikls kļūst neregulārs ilgākā laika periodā, tad gan noteikti jāapmeklē ārsts.
