9,5 miljoni eiro – moderniem mācību līdzekļiem 2
Jaunā mācību satura ieviešanai skolās nepieciešami arī jauni mācību līdzekļi. Daļa no tiem tiek izstrādāta universitātēs, bet drīzumā varētu tikt izsludināts konkurss, kurā finansējumam mācību līdzekļu izstrādei varēs pieteikties arī uzņēmēji. Pagaidām gandrīz visi jaunie mācību līdzekļi iecerēti digitāli. Drukāti būs vien mācību līdzekļi Braila rakstā un divi mācību līdzekļi skolēniem, kuri mācās lingvistiski neviendabīgā vidē.
Līdz šim mācību satura izstrādē jau iesaistīti Daugavpils Universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Latviešu valodas aģentūras un Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem – speciālisti.
Par sadarbības partneriem jauno mācību līdzekļu satura izstrādē projekts “Skola2030” sauc arī 67 pašvaldības un jaunā satura aprobācijā iesaistītās 100 pirmsskolas un skolas.
Mācību līdzekļi top arī “Skola2030”
Daļu jauno mācību līdzekļu, piemēram, mācību materiālus vidusskolai mācību jomā “Kultūras izpratne un radošā pašizpausme”, izstrādā paši projekta “Skola2030” darbinieki. Turpat projektā “Skola2030” top arī mācību līdzekļi 7. līdz 9. klasei mūzikā un daudz apspriestajā teātru mākslā. Tāpat projekta darbinieki jau izstrādājuši un šobrīd pilnveido Digitālo Eiropas valodu portfeli svešvalodu: angļu, franču, krievu, vācu un latviešu apguvei.
Valdības ieskatā svešvalodu apguvei pēc jaunajām metodēm ar šo materiālu pagaidām pietiks,
tāpēc uzņēmēji nevarēs pretendēt uz finansējuma piešķiršanu par mācību materiālu svešvalodu apguvei izstrādi.
Mācību līdzekļu izstrāde noris arī Latviešu valodas aģentūrā. Pirmie tās veidotie materiāli latviešu valodas apguvei būšot gatavi jau decembrī. Daļa mācību līdzekļu tiks adaptēta arī vieglajā valodā, taču šādu mācību līdzekļu izstrādātājs vēl tiks noskaidrots konkursā.
Latvijas Universitātē (LU) jau pabeigta divu mācību līdzekļu izstrāde pirmsskolām, kur jauno saturu ieviesīs agrāk: jau no nākamā mācību gada. Tāpat pabeigta četru mācību līdzekļu izstrāde sākumskolai: dabaszinībās 1. – 3. klasei, kā arī 4. – 6. klasei, matemātikā 1. – 3. klasei un 4. – 6. klasei, kā arī vairāki mācību līdzekļi vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem, kā arī skolēniem ar dažādas pakāpes garīgās attīstības traucējumiem.
Izstrādāti arī četri metodiskie līdzekļi, vēl jātop septiņiem. Visi pabeigtie mācību līdzekļi nodoti izvērtēšanai ārējiem ekspertiem. Kopumā jaunajam mācību saturam iecerēts radīt 118 mācību un metodiskos līdzekļus: gan pirmsskolai, gan pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmam. 7. līdz 9. klasei plānoti deviņi jauni mācību līdzekļi, kas taps LU un Daugavpils Universitātē, bet 14 – vidusskolas posmam. Šī projekta ietvaros mācību materiāliem plānots tērēt 7,6 miljonus eiro, taču finansējums paredzēts ne tikai darba samaksai to izstrādātājiem, rediģēšanai un maketēšanai, bet arī ievietošanai digitālo mācību materiālu krātuvē, šīs krātuves izveidei un uzturēšanai, kā arī mācību materiālu izmēģināšanai izglītības iestādēs. Tāpat izmaksās iekļauta arī projekta administrēšana.
Projekts “Skola2030” sola, ka mācību līdzekļi tiks ievietoti mācību resursu krātuvē pirms jaunā mācību satura ieviešanas attiecīgajā klasē.
Lai nerastos digitālā kapsēta
Kaut 118 mācību līdzekļi izklausās diezgan daudz, patiesībā to klāsts nebūs plašs. Jāņem vērā, ka tie veidoti visām klašu grupām un arī bērnudārzam un visos mācību priekšmetos, kā arī daļa mācību līdzekļu paredzēta skolēniem ar īpašām vajadzībām.
Mācību līdzekļu skaits palielināsies, kad to izstrādei ķersies klāt arī uzņēmēji. Valdības novembra sākumā pieņemtais lēmums paredz, ka uzņēmēji varēs pretendēt uz gandrīz 1,9 miljoniem eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums. Par šo naudu iecerēts tikt pie vēl vismaz 50 digitālajiem mācību un metodiskajiem materiāliem. Vispirms tiks sagatavoti mācību materiāli bērnudārziem un pamatskolām, pēc tam vidējās izglītības posmam. Saskaņā ar noteikumiem jauno mācību līdzekļu izstrāde jāpabeidz līdz 2021. gada beigām.
Finansējuma apguvei gan noteikti arī būtiski ierobežojumi: viena projekta minimālās izmaksas būs 21 000 eiro, bet vairāk par 200 000 eiro vienam projektam nevarēs tērēt. Arī viens un tas pats uzņēmums no projekta finansējuma nevarēs saņemt vairāk par 200 000 eiro. Turklāt uzņēmējiem vismaz 30 procenti no mācību līdzekļa izveides izmaksām būs jāsedz pašiem. Ieguldījumu uzņēmējs varēs atgūt, piedāvājot mācību līdzekļu maksas versijas. Turklāt projekta ietvaros izstrādātie mācību līdzekļi paliks uzņēmēja īpašumā.
Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” vadītājs Aivars Gribusts vērtē, ka tas tieši ir pareizi, ka arī uzņēmējam ir jāiegulda finansējums: tas nodrošinās to, ka uzņēmējs būs ieinteresēts uzturēt un atjaunot šos digitālos mācību līdzekļus. Pretējā gadījumā miljonus vērtie mācību līdzekļi varētu nonākt digitālo materiālu kapsētā, proti, izstrādāti tie būtu, bet jau dažus gadus pēc projekta beigām tie būtu novecojuši un tāpēc neizmantojami.
Izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzskata, ka šobrīd nav skaidrs, vai uzņēmējiem izdosies atpelnīt digitālajos mācību materiālos ieguldīto.
Tomēr arī viņa secinājusi, ka šoreiz, izstrādājot noteikumus par digitālo mācību materiālu izstrādi, domāts par to, lai tie būtu izmantojami ilgtermiņā.
Cik liela varētu būt uzņēmēju interese piedalīties šādā ES līdzfinansētā mācību materiālu izstrādē, A. Gribusts pagaidām neņemas prognozēt. No valdībā apstiprinātajiem noteikumiem vēl nevarot pilnībā spriest, kāda būs atlases kārtība dalībai konkursā.
Gan A. Gribusts, gan arī V. Kilbloka kritiski vērtē ierobežojumu vienam uzņēmumam piešķirt ne vairāk kā 200 000 eiro. Projekts ilgs trīs gadus, un lielākie digitālo materiālu izstrādātāji varētu šajā laikā pagūt īstenot vairākus projektus, spriež A. Gribusts. V. Kilbloka piebilst: Latvijā ir pārāk maz uzņēmumu, kuriem ir pieredze digitālo materiālu izstrādē, tāpēc šāds ierobežojums nav pamatots. “Rezultātā var sanākt tā, ka lielu daļu šo jauno mācību materiālu izstrādās uzņēmumi bez pietiekamas pieredzes šajā jomā,” teic grāmatizdevēja.
Iepriekš pētījumos konstatēts, ka līdz šim skolās nav vienotas pieejas digitālo mācību līdzekļu izmantošanā: redzama ievērojama atšķirība gan tehniskā nodrošinājuma, gan digitālā mācību satura pieejamības, gan pedagogu praktisko digitālo prasmju ziņā. Tomēr pēc starptautiskā IKT lietošanas indeksa mācību procesā izglītības iestādē secināms, ka Latvija šajā ziņā ir salīdzinoši augstajā 6. vietā (kamēr kaimiņvalsts Igaunija 1. vietā).
