Stella Kirjakidu: Lai ārstiem nekad vairs nebūtu jāizvēlas, kuru no pacientiem glābt 0
Stella Kirjakidu, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējo mēnešu laikā ik dienas tūkstošiem virsrakstu ziņo par jaunākajiem skaitliskajiem datiem par koronavīrusu. Šie skaitļi pieaug tik strauji, ka neviens vairs nevar apšaubīt situācijas nopietnību.
Lai gan skaitļi ir skaidra liecība, mēs nedrīkstam aizmirst, ka aiz tiem ir cilvēki, kuriem katram ir savs īpašs stāsts. Mēs nekad neaizmirsīsim bailes, satraukumu, sāpes un skumjas, ko pēdējo mēnešu laikā ir piedzīvojuši Eiropas iedzīvotāji – mūsu bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, veselības aprūpes darbinieki, ģimenes, draugi un kaimiņi. Koronavīrusa krīze nevienam nav gājusi secen.
Covid-19 ir globāla mēroga izaicinājums, kādu nav radījusi neviena cita laikabiedru atmiņā esoša sabiedrības veselības krīze.
Mazāk nekā sešu mēnešu laikā šis vīruss ir licis skaidri apjaust to, kā veselība ietekmē mūsu dzīvi, mūsu ekonomiku un sabiedrību – gandrīz ikvienu mūsu ikdienas dzīves aspektu. Lai gan aizvien esam pandēmijas vidū, mēs lēnām sākam atgūties un lūkojamies uz priekšu – uz jauno normalitāti, kas mūs sagaida.
Taču pat vissarežģītākās problēmas rada iespējas. Tāpat kā līdz šim, Eiropa no šīs krīzes mācīsies. Ja šāda krīze reiz atkārtosies, tai būtu jārisinās citādi, un mums vajadzētu būt labāk sagatavotiem.
Nekad vairs negribam piedzīvot to, ka veselības aprūpes darbiniekiem jāizvēlas, kurš no pacientiem saņems dzīvības glābšanas aprīkojumu.
Mēs nevēlamies, lai dalībvalstis atkal slēgtu robežas un liegtu citām valstīm piekļuvi svarīgām zālēm vai aizsarglīdzekļiem.
Mēs nevēlamies pieredzēt tādu situāciju, kad reģioni vai valstis ir pārslogotas un nespēj pienācīgi rūpēties par visiem grūtībās nonākušiem cilvēkiem, bet otrā robežas pusē slimnīcu gultas ir tukšas.
Iedzīvotāji sagaida no Eiropas vairāk, un tas ir pamatoti. Tas ir skaļi un skaidri izteikts aicinājums.
Mūsu atbilde ir jaunā programma “ES Veselība”, kas ievada jaunu posmu ES veselības politikā. Ar programmu “ES Veselība” mēs nodrošināsim labāku sagatavotību nākotnē, kas palīdzēs aizsargāt Eiropas iedzīvotājus veselības krīžu gadījumā un uzlabos Eiropas iedzīvotāju aprūpi.
Tā ir ES vērienīgākā veselības programma, kāda jebkad ir bijusi, – finanšu resursi ir palielināti par 2000% un ir noteikts skaidrs mērķis padarīt veselību par vienu no ES galvenajām prioritātēm.
ES rīkojas drosmīgi, ar vērienu un raugās plašāk nākotnē pēc Covid-19 pārvarēšanas. Skaitļi – 9,4 miljardi eiro – runā paši par sevi. Ja Covid-19 pandēmija mums šoreiz ir ko iemācījusi, tad tā ir pārliecība, ka ir pienācis laiks fundamentāli mainīt mūsu uztveri par veselību un ieguldījumu tajā.
Pirmo reizi ES varēs izveidot medicīnisko preču un veselības aprūpes personāla rezervi (to vidū arī aviomediķu komandas), ko var izmantot krīzes laikā un tad, kad šādi resursi ir visvairāk vajadzīgi.
Ar programmu “ES Veselība” mēs centīsimies pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo aizsarglīdzekļu, zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību un gādāt par to, lai tās ir cenas ziņā pieejamas un inovatīvas.
Lai gan Covid-19 pandēmija mums ir iemācījusi, ka Eiropā veselībai ir jāpiešķir augstāka prioritāte un jāspēj labāk reaģēt uz epidēmijām un neparedzētiem veselības apdraudējumiem, šī jaunā programma nav tikai reakcija uz pandēmiju.
Programma “ES Veselība” arī palīdzēs īstenot Eiropas plānu cīņai pret vēzi un jaunu un vērienīgu Eiropas Zāļu stratēģiju, kas nodrošinās visiem cenas ziņā pieejamas zāles, uzlabos apstākļus pacientiem ar retām slimībām, cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām un risinās problēmas, kas saistītas ar vakcināciju un mikrobu rezistenci.
Šī pandēmija ir apliecinājusi to, ka veselības krīzes laikā darboties vienatnē nav mūsu interesēs.
Solidaritāte glābj cilvēkiem dzīvību. Veselība ir un paliks dalībvalstu kompetencē. Taču mūsu pilsoņi vēlas, lai ES uzņemtos vadošu lomu. Un ES tā rīkosies.
