Tipiskais “aplokšņu algas” saņēmējs ir vīrietis 8
927 miljoni eiro – šāds ir aplokšņu algu dēļ nesamaksātais nodokļu apjoms Latvijas ekonomikā, liecina VID pētījums.
Šie skaitļi publiskoti īstajā brīdī – mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām – lai pielietu eļļu diskusiju un solījumu ugunij par to, ko tik nevarētu izdarīt, iegūstot vēl miljardu valsts un pašvaldību budžetā un solījumiem izdarīt to rīt uz pusdienlaiku.
Taču, kā liecina citu valstu nodokļu dienestu pētījumi, uz kuriem atsaucas VID, nedeklarēto algu apmērs lielā mērā ir atkarīgs no nodokļu likmju un citu nodokļu sistēmas elementu izmaiņām, kā arī makroekonomiskās situācijas valstī.
Citiem vārdiem sakot – jo adekvātākas ir nodokļu likmes un par tām saņemamie sabiedriskie labumi, ko sniedz valsts no nodokļu maksātāju viedokļa, jo labāka ir ekonomiskā situācija valstī, jo mazāks aplokšņu algu apmērs un lielāka gatavība maksāt nodokļus.
Tieši šie, nevis nodokļu iekasēšanas iestādes reidi un citas iebiedējošās akcijas nosaka to, vai algas tiek vai netiek maksātas likumīgi. Latvijas gadījumā runa ir pirmkārt par sociālo nodokli, kas kā akmens kaklā karājas visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem, jo apgrozījuma un klientu vēl nav, bet nodokļi jāmaksā jau šodien.
Kopējais nedeklarētās darba apmaksas apjoms Latvijā ir 19,9%. Ir vērojams zināms progress – tas lēnītēm slīd lejup no 23,7% 2014. gadā ar tempu apmēram 1% gadā. Tiesa gan – ar šādu tempu līdz vēlamajiem un reālistiski sasniedzamajam aplokšņu algu līmenim 10–12% apmērā jāgaida gandrīz 10 gadi, protams, ja šādu tempu izdosies noturēt.
Varbūt daudziem būs pārsteigums, bet izteikts līderis “aplokšņu algu” jomā ir operācijas ar nekustamo īpašumu, kur gandrīz trešdaļa – 30,7% – algu tiek izmaksātas aploksnēs.
“Līderim” seko specializētie būvdarbi – 28,7%, automašīnu un motociklu tirdzniecība un remonts – 27,3%, sauszemes transports – 26%. Turpat blakus līderu grupā ir arī ēku būvniecība, lauksaimniecība un ēdināšanas pakalpojumi.
Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kurā, pēc VID domām, attiecīgi – 23,8% un 22,3% algu tiek izmaksātas aploksnēs, nedaudz atpaliek no līderiem, toties ir vadībā ar absolūtajiem skaitļiem – 152 un 111 miljoniem eiro, kas izmaksātas nedeklarētās algās.
Jāpiebilst vēl, ka tipiskais “aplokšņu algas” saņēmējs ir vīrietis, īpaši darba mūža otrajā pusē – sākot ar 40 gadu vecumu, maksimumu sasniedzot vecumā starp 50 un 60 gadiem. Un tas, ka 60% aplokšņu algu tiek izmaksātas Rīgā un Rīgas reģionā – tas nu nekāds pārsteigums nav.
Jā, un visiem tiem, kuriem tik ļoti patīk salīdzināt Latviju ar kaimiņvalstīm un sūkstīties, ka tur viss ir labāk, varu pavēstīt, ka brīnumainā kārtā Latvija aplokšņu algu saņēmēju skaita ziņā ir labākā situācijā nekā Igaunija un Lietuva.
Aplokšņu algas saņēmēju skaits Latvijā ir 22%, bet Igaunijā un Lietuvā tas ir attiecīgi 26 un 29%. Baltkrievijā – tāds pats kā Latvijā – 22%, Ukrainā – tikai 18%, Krievijā – jau 31%. Pārējās Eiropas valstīs – 25%.
Viszemākais aplokšņu algu saņēmēju skaits, jūs smiesieties, ir Āfrikā – tikai 12%, tai seko Dienvidāzija ar daudzajām “tīģeru” ekonomikām – 14%.
Visticamāk, ka kaut kur šo skaitļu tuvumā arī atrodas “griesti”, cik tālu vispār ir iespējams samazināt aplokšņu algas, jo pilnībā izskaust tās vēl nav izdevies nekur.
