91% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar izdegšanas simptomiem 24
Deviņi no desmit jeb 91% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem, secināts “Benu aptiekas” Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Dati liecina, ka 24% aptaujāto ar izdegšanas simptomiem saskārušies bieži, 38 – dažkārt, bet 29% – reti. Vien 7% aptaujāto ar izdegšanas simptomiem nav saskārušies un 2% nevarēja sniegt noteiktu atbildi.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas virsārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis skaidroja, ka visbiežākie iemesli izdegšanas simptomiem ir kontroles izjūtas iztrūkums, neskaidras gaidas no darba devēja, sabiedrības un ģimenes, disfunkcionālas attiecības darbā vai mājas vidē, sociālā atbalsta iztrūkums, kā arī darba un privātās dzīves disbalanss un citi.
Turklāt, ņemot vērā šī brīža aktualitātes ar infekciozu slimību izplatību, ģeopolitisko situāciju, kā arī ilgtermiņā novēroto dinamiku iekšpolitikā, darba kultūrā, sabiedrības emocionālu inteliģenci un citiem faktoriem, viņš atzina, ka izdegšanas simptomi var būt vairumam sabiedrības. Ārsts gan piebilda, ka izdegšanas simptomu esamība nenozīmē, ka uzreiz tiek runāts par diagnozi. Drīzāk tas būs kā karogs vai brīdinājums faktam, ka jāsāk laikus par sevi parūpēties, lai esošajam izdegšanas simptomam nepievienojas citi.
Psihoterapeits skaidroja, ka starptautiski atzītie galvenie izdegšanas simptomi ir vērojami trīs dimensijās – izjūta par enerģijas izsīkumu, depersonalizācija un ciniskums, kā arī samazināta profesionālā efektivitāte. Viņš aicina ņemt vērā, ka simptomi var būt ļoti plaši, un bieži tie pārklājas ar depresijas simptomiem. Tie var būt gan mentāli, gan fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes, hroniskas muguras sāpes, fizisks nogurums un citi.
Pētījuma dati atklāj, ka visbiežāk ar izdegšanas simptomiem saskaras sievietes – ar tiem saskārušās 94% aptaujāto sieviešu. Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem ar izdegšanas simptomiem saskārušies 87% aptaujāto.
Skaidrojumi var būt ļoti dažādi atkarībā no katra indivīda, uzsvēra Pūliņš-Cinis. Viņš norādīja, ka, iespējams, sieviešu biežāka izdegšana ir saistāma ar sieviešu lomu maiņu sabiedrībā. Iepriekšējos gadu desmitos sievietes visbiežāk bija mājsaimniece un vīrieši – maizes pelnītāji, taču mūsdienās vairs nav retums, ja sievietes pelna vairāk nekā vīrieši, un nereti arī vīrieši izvēlas uzņemties galveno lomu mājsaimniecībā. Tajā pašā laikā kopējās vēsturiskās tendences vēl joprojām dominē, rezultātā sievietes vienlaikus gan attīsta sevi profesionāli, gan uzņemas galveno lomu, rūpējoties par māju un bērniem. “Tātad sanāk ne tikai fiziski vairāk darba, bet arī sevis identitātes meklējumi, kas pats par sevi ir mentāli sarežģīts uzdevums,” skaidroja psihoterapeits.
Vēl viens no skaidrojumiem ir saistīts ar “palīdzošajām profesijām”, kurās biežāk strādā sievietes. Ārsts norādīja, ka palīdzošajās profesijās ir vēl viens ļoti būtisks riska faktors – nepieciešamība būt empātiskam, un pietiekami liela kontakta gadījumā rezultāts ir “empātijas izsīkums”, kad vairs nav kapacitātes “dot otram, jo pašam ķipītis ir tukšs”. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc salīdzinoši biežāk par izdegšanu runā ārstējošais personāls.
Tāpat pētījuma dati atklāj, ka visbiežāk ar izdegšanas simptomiem saskārušies jaunieši, un ar gadiem šī tendence samazinās. Tā, piemēram, visbiežāk ar izdegšanas simptomiem saskārušies respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem – kopumā 97%, bet visretāk par saskaršanos ar izdegšanas simptomiem atbildējuši seniori vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem, kur kopumā ar šiem simptomiem saskārušies 82% aptaujāto.
Kā skaidroja Pūliņš-Cinis, ļoti iespējams, ka šādi rezultāti ir skaidrojami ar ambiciozitāti vienlaikus ar salīdzinoši zemo novērtējumu. Skaidrs, ka liela daļa novērtējuma problēmu saistās ar zemu pašvērtējumu un darba vietai nebūtu tas jākompensē, taču tajā pašā laikā jaunākie kolēģi biežāk saskaras ar situācijām, kur ieguldītais darbs un rezultāts būtu novērtējams augstāk, bet gan atalgojums, gan verbālais novērtējums no darba devēja vai sabiedrības ir salīdzinoši zems.
Tāpat, viņa vērtējumā, rezultāti varētu būt skaidrojami ar to, ka šajā vecuma grupā vēl ir kapacitāte pēc nepieciešamības strādāt virsstundas, un sabiedrībā tas tiek normalizēts.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
