90 gadu jubilejā sveic aviācijas vēsturnieku Brūveli 0
Okupācijas muzejā otrdienas pievakarē 90 gadu jubilejā tika sveikts Edvīns Brūvelis – Latvijā vienīgais aviācijas vēsturnieks, kura raibais mūžs turklāt arī ir cieši saistīts ar lidošanu.
Par mūsdienās publiskajā apritē esošo Latvijas aviācijas vēstures informāciju jāsaka, ka lielākoties tā nāk no Brūveļa kunga zināšanu ”apcirkņiem”. Fundamentāls darbs ”Latvijas aviācijas vēsture 1919 – 1940”, kas izdots pat atkārtotā izdevumā, visai ātri nozuda no grāmatnīcu plauktiem, apliecinot sabiedrības interesi par šo, šķietami šauro vēstures jomu. Materiālus par Latvijas aviācijas vēsturi Edvīns Brūvelis vācis vairāk nekā pusgadsimtu un patiesībā viņš pats ir šīs vēstures sastāvdaļa, jo kā pilots un lidošanas instruktors debesīs pavadījis vairāk nekā tūkstoti stundu. ”Lidošana un burāšana ir divas manas aizraušanās. Man galvenais bija pati lidošana, ne vēsture. Es neesmu profesionāls vēsturnieks,” kā atvainojoties apsveicējiem bilda jubilārs.
Edvīns Brūvelis dzimis 1923. gada 5.oktobrī Rīgā valsts ierēdņa ģimenē. Iededzies interesē par lidošanu vēl puika būdams, pirmskara Latvijā, kad ”maisījos lidotājiem pa kājām aerodromā”. 17 gadu vecumā sākusies aizraušanās ar planierismu Latvijas aeroklubā. ”Bija divi cilvēki, kas atstāja uz mani iespaidu un pavedināja nodarboties ar aviāciju mūža garumā. Pirmais bija virsleitnants, Latvijas kara aviācijas iznīcinātāja pilots Augusts Strautnieks. Manu vecāku vasarnīcā Jūrmalā dzīvoja viņa līgava. Viņš bieži vien atlidoja un taisīja tādus numurus, ka no ābelēm āboli bira zemē. Otrā lieta, kas uz mani atstāja iespaidu bija Herberta Cukura atlidošana no Gambijas. Es biju klāt viņa svinīgajā sagaidīšanā,” tagad atminas staltais un joprojām mundrais sirmgalvis.
Brūvelim vēl paveicies strādāt pie leģendārā latviešu aviokonstruktora Kārļa Irbīša. Pēc tam bija militārās aviācijas skola vācu okupācijas laikā Grobiņā, lidošana arī padomju gados, lidošanas instruktora gaitas Rīgā, Bauskā un Cēsīs, līdz 1972. gadā kāds ”labvēlis” cēlis gaismā viņa vācu laiku pagātni, kam sekoja lidošanas aizliegums. No kara laikiem jubilāram palikusi atziņa: ”Nekad nepalikt barā. Palikt individuāli. Jo bars iedzen nelaimē”. Šī atziņa Vācijā palīdzējusi izvairīties no padomju gūsta un gaidāmajām represijām, izliekoties par lietuviešu bēgli.
No paša pieredzes Brūveļa kungs teic, ka lidotāji ir īpaša ļaužu kategorija, kam tautība vai politiskā pārliecība ir mazsvarīga, jo galvenais ir lidot – tāpēc jubilārs sava mūža laikā gana labi sapraties gan ar latviešu, gan vācu, gan krievu lidotājiem: ”Mūs vienoja profesija. Mēs nekad nenonācām strīdos par politiku, runājām tikai par lidmašīnām.”
Starp tiem, kas ieradās apsveikt gaviļnieku Okupācijas muzejā bija Latvijas Nacionālā aviācijas biedrības, Civilās aviācijas aģentūras, Vidzemes aerokluba, aviokompānijas ”airBaltic” un Rīgas lidostas pārstāvji. Savukārt NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors pasniedza Edvīnam Brūvelim goda zīmes ”Par nopelniem” II pakāpi. Jāpiemin, ka patlaban sagatavošanā atrodas aviācijas vēsturnieka darbs ”Latvijas lidotāji zem svešiem karogiem”, kas dienasgaismu varētu ieraudzīt jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
