9. maija svinētāju pulks ik gadus palielinās 30
Krievija izmanto tā sauktās Uzvaras dienas svinības, lai Latvijā un citās valstīs stiprinātu sev izdevīgu ģeopolitisko izpratni, un mēs paši ar nepārdomātu publicitāti palīdzam šo mērķi sasniegt – šādu viedokli vakar Saeimas deputātiem klāstīja drošības dienesti.
Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti vakar vērtēja Krievijas vēstniecības aktivitātes, mudinot Latvijas pašvaldības rīkot 9. maija svinību pasākumus. Uz sēdi tika aicināti gan iekšlietu dienestu, gan Ārlietu ministrijas pārstāvji.
“Viens no Krievijas ārpolitikas pamatmērķiem ir, izmantojot maigo varu – kultūras, izglītības un sporta pasākumus –, veidot Krievijai vajadzīgo ģeopolitisko izpratni, aktīvi arī piesaistot jauniešus,” deputātiem skaidroja Drošības policijas (DP) pārstāvis. Un viens no šiem pasākumiem ir arī 9. maija svinības. DP rīcībā gan neesot informācijas, kas liecinātu, ka šogad šajos pasākumos būtu gaidāmas kādas provokācijas vai nekārtības. Tomēr izslēgt neko nevarot, jo svinētāju skaits pie Uzvaras pieminekļa ar katru gadu pieaug, kaut arī kara aculiecinieku skaits samazinās. Krievija ieguldot milzu līdzekļus, lai ārvalstīs uzturētu Uzvaras dienas tradīciju. “Krievijas uzstādījums, ka 9. maija svinībām ir jānotiek arī tautiešu valstīs un ne tikai galvaspilsētās, bet arī reģionos, nav tikai tāpēc, ka ir pagājuši 70 gadi, bet arī Ukrainas krīzes kontekstā Krievijai ir nepieciešama sociāla mobilizācija,” skaidroja DP amatpersona. Viņš arī deputātiem atgādināja, ka Krievijas “maigā vara” tiek īstenota ne tikai caur publiskiem pasākumiem, bet arī izplatot skolās mācību materiālus, kur vēstures notikumi skaidroti no Krievijas skatpunkta.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane prognozēja, ka šogad 9. maijs nevarētu būt īpaši konfrontējošs. Drošības dienesti pastāvīgi novērojot situāciju un nekādi lieli apdraudējumi netiekot gaidīti. Vienlaikus Pētersone-Godmane aizrādīja, ka paši Latvijas mediji nereti lej ūdeni uz Kremļa propagandas dzirnavām, plaši atspoguļojot dažādus apšaubāmus pasākumus. IeM pārstāvei piekrita deputāte Inguna Rībena (NA): “Ar mazohistisku tīksmi tiek atspoguļoti notikumi, kas satrauc mūsu pašu sabiedrību. No vienas puses, runājam par krievu kanālu un objektīvas informācijas sniegšanu krievvalodīgajiem, bet, no otras puses, mūsu pašu televīzijas sīki atpsoguļo 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa vai tā saukto antifašistu ķēmošanos 16. martā pie Brīvības pieminekļa.”
Rībena arī pauda neizpratni par to, kādēļ Ārlietu ministrija 8. maijā plānotajos Otrā pasaules kara upuru piemiņas oficiālajos pasākumos nav iekļāvusi Lestenes memoriāla apmeklējumu. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda gandarījumu, ka drošības dienesti “tur roku uz pulsa, jo šis datums ir ļoti sensitīvs”.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis vakar raidījumā “Rīta panorāma” izteicies, ka Krievijas “maigās varas periods ir pārgājis citā fāzē”. Lielā kaimiņvalsts izmantojot dažādas metodes, lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju pārliecību par savu valsti un grautu uzticību NATO līguma 5. pantam.
Šogad Rīgas domē pieteikti vairāki 9. maija pasākumi Rīgā. Biedrība “9.maijs.lv” pieteikusi fašisma sagrāves svinēšanas pasākumu Uzvaras parkā no plkst. 9 līdz 23.
Savukārt privātpersona Kristaps Kašs šajā pašā datumā Uzvaras parkā pieteicis piketu un izstādi, lai skaidrotu 1945. gada 9. maija patieso nozīmi. Tā kā šajā vietā jau iepriekš bija pieteikts publisks pasākums, dome piketa organizatoram ieteikusi izvēlēties citu vietu vai laiku. Vēl RD saņēmusi “Latvijas Antinacistiskās komitejas” pārstāvja Alekseja Šaripova pieteikumu rīkot gājienu no 11. novembra krastmalas uz Uzvaras parku.
Tikmēr zināms, ka Krievijas vēstniecība mēģina izvērst 9. maija svinības arī ārpus Rīgas un uzrunājusi vairākas Latvijas pašvaldības, piemēram, Ogres novadu. DP gan iesaka šādos gadījumos atteikt sadarbību.
