9. Baltijas medaļu triennāle Jelgavā 0
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā līdz 29. decembrim skatāma medaļu izstāde. Tajā skatāmas gandrīz simts Latvijas mākslinieku medaļas, ko radījuši 27 autori. Līdzās pazīstamiem un zināmiem medaļniekiem šoreiz savus darbus skatītāju vērtējumam ir nodevuši arī mazāk zināmi.
Izstādes skatītāju uzmanību gribu pievērst gleznotāja Jāņa Anmaņa medaļām. Mākslinieks savas medaļas (to ir veselas astoņas) ir veidojis ar glezniecības piegājienu, jo gleznotājam ir cits skatījums uz izvirzītajiem uzdevumiem un attēlošanas veidiem nekā tēlniekam medaļniekam. Viņš savos darbos attēlojis dažādas vīzijas. Šeit redzama “Mirāža”, “Mīlestība”, “Ticība”, “Skūpsts” u. c. Interesi skatītājos var izraisīt Bruno Strautiņa radītie darbi, kuri veltīti vecām Rīgas kafejnīcām (“Skapis”, “Putnu dārzs”, “Būris”), tā ir nostalģija pēc pagājušiem laikiem. Mākslinieks šo Rīgas vēstures posmu parādījis masku veidā. Interesants un neredzēts ir viņa veltījums diviem starpkaru Latvijas Rīgas dendijiem – Kārlim Padegam (“Pazaudētā manšete”) un Aleksandram Čakam (aproču poga). Izstādē kā jaunie mākslinieki piedalās arī divi viņa studenti – Solvita Rulle un Roberts Ābeltiņš, kuru darbi arī ir ne mazāk interesanti kā paša skolotāja. Kurzemes bākas medaļās atveidojusi Māra Mickeviča, kura laikam ir pirmā māksliniece, kas to darījusi no latviešu medaļnieku saimes. Kā jau parasti Andris Bērziņš ir pievērsies kultūras darbinieku atveidojumiem un tur viņam ir panākumi un atpazīstamība. Izstādē ar daudz darbiem pārstāvēta Vija Dzintare ar medaļām kultūras darbiniekiem – starp tām Mārim Liepam veltītā medaļa “Rozes gars”, kas mūs aizved baleta mākslas pasaulē. Ģirtu Burvi mēs zinām kā autoru piemiņas zīmei Augustam Deglavam. Šoreiz viņš šo tēmu izstrādājis miniatūrā. Interesants ir viņa risinājums, kas veltīts “Baltijas regatei”. Nevar paiet garām vitrīnai un nepamanīt Klāva Veinbaha darbu, kas veltīts Raimondam Paulam. Izstādē ir redzami visi mākslas žanri un virzieni – gan portreti un figūras, gan heraldika un fantastiskas vīzijas un literāri tēlojumi. Mūsu medaļnieki iet laikam līdzi. Un pamazām izaug jauna medaļnieku paaudze, mēs būsim gatavi medaļnieku paaudzes maiņai. Izstādē pārstāvētie mākslinieki ne visi ir rīdzinieki. Varam vērtēt arī jelgavnieces Nellijas Skujenieces un dundadznieces Velgas Eizenbergas devumu.
Nemaz ne tik sen medaļas un plaketes gatavoja no bronzas, tagad ir ļoti plašs materiālu klāsts – misiņš, porcelāns, alumīnijs, stikls u. c. Un katru gadu nāk klāt jauni materiāli, jaunas to apstrādes iespējas. Darbi parādās ar dažādu materiālu kombinācijām, tāpat arī medaļu forma ir mainījusies.
