Agronoma ieteikums – deviņas ābeļu šķirņu līderes 0
Tiem, kuri plāno augļudārzu papildināt ar ābeļu stādījumiem, noderīgs būs Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Lailas Ikases veidotais apkopojums ar ābeļu šķirņu līderēm, kuras piemērotas integrētai audzēšanai un augļi saglabājami līdz pavasara vidum.
‘Aļesja’ – Baltkrievijas šķirne, ko reizēm stāda arī bioloģiskajos dārzos, jo maz slimo ar kraupi. Koki vidēja auguma. Jaunībā zarojas pavāji, tāpēc jāīsina jaunie dzinumi. Vidēji ražīga. Augļi palieli, ieapaļi, gludi, virskrāsa tumši sarkana. Pēc garšas nedaudz līdzīgi ‘Mālābelei’. Trūkums – āboliem ir stingra miza, tādējādi glabāšanas beigās nav iespējams pamanīt, ka mīkstums pēkšņi kļūst mīksts, miltains (tad augļi strauji saplaisā, ir izburbuši).
‘Antej’ – ražīga Baltkrievijas šķirne. Koki vidēja auguma, viegli veidojami, ražo periodiski; maz jāretina. Izturība pret kraupi un vēzi vidēja. Tāpat kā šķirne ‘Iedzēnu’ bieži cieš no kalcija deficīta, tāpēc koki laikus jāmiglo caur lapām ar kalcija mēslojumu. Augļi skaisti, lieli, ieapaļi koniski, virskrāsa tumši purpursarkana, pamatkrāsa zaļgana. Sliktās vasarās augļi izskatās neglīti: blāvi, pelēcīgi zaļi ar brūnganu virskrāsu. Šķirne piemērota audzēšanai Latgalē, jo tai patīk siltas, kontinentālas vasaras.
‘Zarja Alatau’ – ļoti ražīga šķirne, nāk no Kazahstānas. Noderīga tiem, kas vēlas ēst kaut ko līdzīgu ‘Sīpoliņam’. Koki vidēja auguma. Ražo vidēji regulāri; noteikti jāretina. Augļi vidēji vai pasīki, iegareni, gludi, koši dzelteni ar sārtumu, stingri, glabājas līdz pavasarim. Glabājot tie var vīst un stikloties.
‘Sinap Orlovskij’ – ļoti vēla, lielaugļaina Krievijas šķirne. Koki liela auguma. Bagāti un stabili ražojoša; maz jāretina. Augļi vienmēr lieli, zaļgandzelteni ar sārtumu, ļoti sulīgi, ilgi glabājas. Trūkums – āboli viegli gūst iespiedumus un tad kļūst neglīti. Var ciest no kalcija trūkuma (augļiem veidojas pelēki plankumiņi zem mizas, tie kļūst rūgti, negaršīgi, neglabājas).
‘Spartan’ – Kanādas šķirne. Koki vidēja auguma, var slimot ar vēzi. Vidēji ražīga, ražo regulāri. Augļi vidēji, ieapaļi, gludi, tumši purpursarkani, saldi. Šķirne siltummīloša – labā dārza vietā un auglīgā zemē ražo pasakaini garšīgus ābolus. Liesā, smilšainā augsnē ‘Spartan’ labāk nestādīt, jo cietīs augļu kvalitāte, īpaši vēsās vasarās.
‘Iedzēnu’ – pirmā Latvijas šķirne, kuru vēl joprojām audzē komercdārzos. Šķirne vidēji ražīga, ražo periodiski. Koki vidēja līdz liela auguma. Augļi ļoti skaisti, lieli, ieapaļi koniski, ar saplūstošu sarkanu svītrojumu, stingri, garšīgi, kad ir labi izauguši. Šķirnei ir liela problēma – trūkstot kalcijam, uz augļiem parādās brūni plankumi un puve. Lai āboli labi glabātos, koki vairākkārt jāapsmidzina ar kalcija nitrātu vai kalcija hlorīdu. Vēsās vasarās augļi neizaug lieli, toties labi glabājas.
‘Ligol’ – jauna Polijas šķirne. Koki neliela auguma, viegli veidojami. Ražo ātri un bagātīgi, bet pārgadus; prasa augļaizmetņu retināšanu. Latvijā ir potenciāls tikai labākajās dārzu vietās. Nav ieteicams stādīt mazdārzos, jo šķirne ir salā nedroša un to visai spēcīgi bojā kraupis. Jauniem kokiem ziemcietība diezgan laba, bet bagātīgi ražojošiem krasi pasliktinās. Nereti koki jau pēc 2–4 lielām ražām var pilnībā nosalt. Augļi lieli vai ļoti lieli, mucveida vai ieapaļi, ar vienmērīgu vai svītrainu sarkanu virskrāsu. Mīkstums diezgan blīvs, sulīgs, saldskābs, ar salduma pārsvaru. Augļi vācami oktobra sākumā, kokā noturīgi. Glabājas līdz martam, aprīlim, mazākie augļi – līdz maijam vai ilgāk.
‘Belorusskoje Maļinovoje’ – šo šķirni stāda lielās platībās, kaut gan ir kraupja neizturīga, toties augļi lieliski glabājas. Koki vidēja auguma, vainags izplests, viegli veidojams. Ļoti ražīga – vienā gadā var dot milzu ražu, otrā – neko. Noteikti jāretina – ja to nedara, augļi ir mazi. Augļi ieapaļi, gludi, purpursarkani ar zaļganu pamatkrāsu, pēc garšas vairāk uz skābeno pusi. Glabāšanas laikā ābolus mēdz bojāt puve. Nav ieteicams stādīt mazdārzos, jo koki jāmiglo pret kraupi.
‘Alwa’ – vēla šķirne ar labu ziemcietību. Koki samērā spēcīga auguma. Izturība pret slimībām diezgan laba. Augļi vidēji lieli, plakanīgi, ribaini, sarkani, ar saldskābu garšu. Vācami vēlu. Raža noteikti jānormē – izretināti augļi ir lieli, skaisti un garšīgi. Dzirdēti apgalvojumi, ka augļi glabājas līdz vēlam pavasarim. Tā nav taisnība, visilgāk glabājas ‘Zarja Alatau’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Alwa’ sāk bojāties agrāk (āboli sāk pūt no serdes).
UZZIŅA
Pasaules klases komercšķirne ir ‘Honeycrisp’. To plaši audzē Francijā, Vācijā, Polijā. Augļi lieli vai vidēji, ieapaļi koniski, koši sarkani svītroti, izskatīgi. Mīkstums kraukšķīgs, sulīgs, aromātisks, saldskābs. Augļi vācami septembra otrajā pusē. Glabājot bieži novērojamas brūnās mizas iegrimes, īpaši lielajiem augļiem. Latvijā šai šķirnei ir problēmas, jo vēsās vasarās augļi neizaug, to mīkstums ir sīksts, garšo pēc košļenes. Koki vidēja vai spēcīga auguma, ražo bagātīgi, bet periodiski. Ražu nenormējot, gandrīz puse augļu ir sīki un nekrāsojas. Izturība pret kraupi diezgan laba. Ziemcietīga.
