
Einšteins un padomju spiegotāji 5
1935. gadā Prinstonas universitātes administrācija, kurā Einšteins tolaik strādāja, pasūtīja izgatavot sava slavenā līdzstrādnieka reljefa portretu, uzticot to paveikt slavenam krievpadomju skulptoram Sergejam Koņenkovam, kurš tajā laikā kopā ar sievu Margaritu dzīvoja Ņujorkā. Tādā veidā Einšteins iepazinās ar savu kārtējo mīļāko. Pēc vairākiem gadiem KGB ģenerālis Pāvels Sudoplatovs savos memuāros rakstīs: “Skulptora Koņenkova sieva, pārbaudīts un uzticams mūsu aģents, satuvinājās ar fiziķiem Openheimeru un Einšteinu.” Pēdējais it kā esot piekritis sadarboties ar Koņenkovu…
Tiesa, jēdziens “satuvinājās” citu nozīmi ieguva 1998. gadā, kad slavenajā izsolē Sotheby’s pārdošanai bija izliktas Einšteina vēstules Margaritai. Korespondenci, fotogrāfijas, Einšteina zīmējumu un pulksteni, ko viņš bija dāvinājis Margaritai, pārdeva par 250 tūkstošiem dolāru. Bet interesanti, ka vienā no šīm vēstulēm Einšteins atzīstas Margaritai mīlestībā, turklāt dara to dzejā:
“Divas nedēļas mocīju tevi,
Un tu rakstīji, ka tevi tas neapmierina,
Taču saproti jel – tāpat mani mocījušas citas
Ar bezgalīgiem stāstiem par sevi,
Tev neizrauties no ģimenes loka –
Tā ir mūsu kopīgā nelaime.
Cauri debesīm neatvairāmi
Un patiesi noraugās mūsu nākotne.
Galva dūc gluži kā bišu strops,
Un sirds un rokas ir kā bez spēka.”
Zināms, ka mīlnieku pēdējā tikšanās notikusi 1945. gada augustā.