
Surmas ciltis tuksnesī šaudās ar AK-47 0
Surma ir vairāku cilšu (suri, mursi, mēnas) grupa, kas dzīvo Dienvidsudānā un dienvidrietumu Etiopijā un gadsimtiem ilgi nodarbojas ar liellopu audzēšanu. Saskaņā ar suri teiksmām, viņi šajā teritorijā ieradušies aptuveni pirms 200 gadiem no Nīlas upes ielejas. Suri kultūra pieprasa, lai vīrieši tiktu apmācīti kā karavīri un lopu gani. Ģimenes turību, starp citu, mēra pēc tai piederošo lopu skaita. Taču kareivīgās nomadu ciltis mēdz iesaistīties asiņainos konfliktos ar kaimiņiem par lopiem un ganībām.
Ciltis atsakās kontaktēties ar oficiālajām varas iestādēm, taču modernās civilizācijas rēgs ir AK-47, kas kopš 80. gadiem kontrabandas ceļā ieplūst no Sudānas. Ieroči tiek izmantoti savu lopu aizsardzībai vai vienkārši, lai pašaudītos kādos ciema svētkos. Suri vīrieši cīnīsies līdz nāvei, lai aizsargātu savus ganāmpulkus. Tradicionālas ir nūju kaujas.
Rietumu pasaulē suri sievietes ir pazīstamas ar milzīgajām lūpu plāksnēm. Meitenēm lūpas tiek caurdurtas, kad tās sasniedz 15 – 16 gadu vecumu, to dara māte vai kāda cita ģimenes sieviete. Lūpu plākšņu diametrs var sasniegt no astoņiem līdz pat 20 centimetriem.