Monika Zīle: 85 procenti imūno 14
Priekšlikumi veidot Eiropas mēroga televīzijas kanālu ar objektīvu informāciju krievu valodā izklausās pēc murmināšanas, ka “tā nevar turpināties un kaut kas tomēr jādara Krievijas ideoloģijas atspēkošanai”. Jo ieguldīt miljonus tādā raidītājā ir viena lieta. Cits jautājums: kurš un ar kādiem līdzekļiem panāks, lai līdzšinējie Krievijas ideoloģiskās maizes patērētāji no laba prāta pievērstos “objektīvajam produktam”? Atbildes, protams, nav. Un tad tas drīzāk sāk izskatīties vienkārši pēc lielākas vai mazākas naudas notriekšanas.
Jāteic, dažu politiķu jau uzlielītā tālrādes ideja diemžēl lieku reizi apstiprina Rietumeiropas apmulsumu, ieraugot Krievijas seju bez maskas. Tagad Vācijā, kuras kancleri Angelu Merkeli šokējis nupat uzzinātais Vladimira Putina plāns izbeigt konfliktu Ukrainā “pēc Čečenijas parauga”, derētu veikt padziļinātu revīziju daudzajos ārpolitikas institūtos un fondos. Savlaicīga un objektīva Krievijas impērisko tieksmju vērtējuma trūkums attīstītajai Eiropai vēl joprojām traucē vienoties rīcībā, kas pieliktu punktu asins izliešanai Ukrainas austrumos. Ir ļoti daudz pareizas retorikas: ietekmīgi ES politiķi katru dienu no kādas augstas tribīnes bažījas par Kremļa atbalstu Doņeckas un Luhanskas labi bruņotajiem separātistiem, smalkjūtīgi nosoda Putina rīcību un aicina ievērot starpvalstu vienošanās. Bet visu paudumu fonā joprojām saklausāms apjukums – kā notiek jebkurā situācijā, sastopot omulīgā kabinetā koptiem rožainiem priekšstatiem neatbilstošu skarbu realitāti: Krievijas ambīcijās nav ne demokrātijas, ne vēlmes ievērot civilizētā starptautiskā sabiedrībā valdošos noteikumus, turklāt šo politiskās uzvedības līniju apsveic lielākā daļa sabiedrības.
Nesen notikusī aptauja liecina, ka 85 procenti Krievijas iedzīvotāju pauduši lojalitāti Putinam. Augstajā reitingā summējas dažādi faktori, ieskaitot nostalģiju pēc PSRS, taču nenoliedzami svarīga loma ir masu saziņas līdzekļiem. Ļeņinu citēt mūsdienās nav labs tonis, bet visi Kremļa rupori darbojas pēc Vladimira Iļjiča turpat simts gadu vecās tēzes, ka “avīze nav tikai kolektīvais propagandists, bet arī kolektīvais organizators”. Mūsdienās drukātajiem medijiem piepulcinot radio, tīmekli un jo sevišķi televīziju, Krievijā izveidota milzīga ideoloģiskā armija, kas mobili un mērķtiecīgi apkalpo gan valsts varas augstākos ešelonus, gan organizē sabiedrību Kremļa politiku attaisnojošā ierindā. Šīs armijas darbībai piešķirtie resursi tai dod iespēju “apšaudīt” ļoti plašu apziņas teritoriju. Arī Latvijā nemitīgi dārd Krievijas ideoloģisko lielgabalu zalves, un mēs labi zinām, cik daudziem šie lādiņi ir informācijas dienišķais rieciens. Pirms neilga laika Baltijas 1. kanāla programmā “Laiks rādīs” bez aplinkiem izskanēja aicinājums modernizēt propagandas ieročus, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa saņemtu “pareizo poti un kļūtu stabili imūna pret visām darbībām, kuru mērķis nospiest Krieviju uz ceļiem”.
Tāpēc nelolosim ilūzijas, ka viens Eiropas demokrātiskās tradīcijas krievu valodā sludinošs televīzijas kanāls diži mainīs impēriskās noskaņas kaimiņvalstī, kur jau 85 procenti ir pilnīgi imūni pret varai netīkamiem viedokļiem.
