Andreja Osokina klaviermūzikas eksperimenti solokoncertā 0
Mūzikas namā “Daile” 25. februārī notiks šīs sezonas vienīgais Andreja Osokina solokoncerts Rīgā. Pianists spēlēs Kloda Debisī, Johannesa Brāmsa, Morisa Ravēla un Sergeja Prokofjeva mūziku, liekot to līdzās latviešu komponistu Jāzepa Vītola, Volfganga Dārziņa un šāgada jubilāra Artura Maskata skaņdarbiem.
“Mūzikas namā “Daile” ir neparasta, eksperimentāla atmosfēra, tāpēc es izvēlējos neparastu programmu. Tādu eksperimentālu programmu. Eksperiments ir tajā, ka es savienoju latviešu klaviermūzikas komponistus un ārzemju klaviermūzikas šedevrus, mēģinot parādīt, kādas ir ietekmes, varbūt līdzības starp šiem komponistiem,” solo programmas ideju atklāj A. Osokins un neslēpj, ka solokoncerts, viņaprāt, ir atbildīgāks nekā uzstāšanās ar orķestri, kur esi priekšplānā, uz pjedestāla un vajag tikai labi nospēlēt. Tam vajag ideju, koncepciju.
Pianists veidoja programmu tā, lai koncerta vienā daļā nebūtu tikai latviešu, bet otrā – ārzemju komponistu darbi. Jāzeps Vītols ir viens no pianista vismīļākajiem klaviermūzikas komponistiem. J. Vītola mūziku Andrejs spēlējis jau gadiem, bet tikai nesen ievērojis, ka “Viļņu dziesma” un “Dusi saldi, mans bērns” apvienoti diptihā ar nosaukumu “Mēness gaisma”. Tas rosinājis blakus likt Kloda Debisī “Mēness gaismu” no Bergamas svītas, kas kļuva par kulta filmas “Krēsla” skaņas celiņu. Tā koncertā līdzās skanēs divas “Mēness gaismas”.
A. Osokins ļaus saklausīt arī to, kā J. Vītols ietekmējis savu skolnieku Sergeju Prokofjevu skaņdarbā “Romeo un Džuljeta pirms šķiršanās”. “Šī mūzika man ļoti patīk, jo tur ir tāda smeldze un traģisms. Šī mūzika ir ļoti naiva un arī ļoti traģiska. Tā mani iedvesmo,” teic pianists un atklāj, ka spēlēs J. Vītola mūziku, pēc tam S. Prokofjeva, pēc tam atkal J. Vītola, it kā parādot šo saikni starp skolotāju un mācekli, skolnieku. “Protams, J. Vītols nebija vienīgais un galvenais pedagogs S. Prokofjeva dzīvē, bet man liekas, ka J. Vītola ietekme tomēr ir jūtama. Es mēģināšu to pierādīt. Varbūt klausītāji to sadzirdēs.”
Interesanta ir iemīļotā latviešu komponista Emīla Dārziņa dēla Volfganga Dārziņa pēdējo gadu pieeja komponēšanas procesam, tā ir ļoti tuva vācu dižgaram Johannesam Brāmsam. “Abu komponistu vēlīnie opusi šķiet atbrīvoti no jebkādiem ierobežojumiem un pienākumiem, komponisti brīvi un nepiespiesti izsaka savas idejas, viegli, it kā spēlējoties, atklāj ārkārtīgi personisku un daiļu mūzikas pasauli,” skaidro A. Osokins.
Īpašs ir Artura Maskata skaņdarbs, ko pianists atskaņos. “Liels prieks par to, ka šajā koncertā skanēs Artūra Maskata skaņdarbs klavierēm “Kazbegi. Tsminda-Sameba”, kas ir veltīts man, un tas man ir vēl lielāks gandarījums, atbildība šo mūziku spēlēt. Ļoti sarežģīts nosaukums. Tas ir Gruzijas klostera nosaukums. Maskats teica, ka viņš, aceļojot Gruziju, bijis šajā klosterī, kur viņam radās ļoti neparastas domas par pasauli, par visu mūsu planētu, par Dievu, par garīgumu, un viņš sacerēja ļoti interesantu, neparastu mūziku, kur saklausāmi gan Gruzijas mūzikas elementi, gan, protams, A. Maskata mūzikas valoda. Koncertā sumināsim autoru, jo šajā gadā Arturam ir jubileja un mēs varam priecāties, ka starp mums ir šis fantastiskais, ģeniālais komponists,” teic A. Osokins.
Koncertā tiks prezentēts arī pianista pirmais studijas soloalbums “Dedication”, kas tapis sadarbībā ar lielāko Polijas mūzikas ierakstu kompāniju “DUX Recording Producers”.
25. II 19.00 Mūzikas namā “Daile”
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www. bilesuparadize.lv
Cena no EUR 15 līdz EUR 25.
