Lapčenoks: Būtu smieklīgi, ja manos gados seja būtu gluda kā bērna dibentiņš 0
16. janvārī dziedātājs Viktors Lapčenoks svinēja 70 gadu jubileju, kurai par godu sagatavojis arī svētku koncertu programmu. Ja izdosies sekot Raimonda Paula piemēram, varbūt arī nākamo apaļo jubileju Viktors nosvinēs uz skatuves, jo klausītāju viņam nekad nav trūcis.
Dziedātājam tāpat kā sportistam vienmēr jādomā, kā turēties formā, tādēļ Viktors cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu. Vienīgais grēciņš ir smēķēšana, ko nav izdevies pavisam atmest. “Sintētiskos vitamīnus nelietoju, labāk apēdu kādu augli. Dzeru zivju eļļu, jo tajā ir daudz vērtīgu vielu,” stāsta Viktors.
Krievijā joprojām lielā cieņā ir padomju laika estrādes mākslinieki ar Allu Pugačovu priekšgalā. Vai tas liecina, ka jaunie nevar izkonkurēt “vecos dinozaurus”?
Krievijā viņi dzīvo paši savā pasaulē. Koncertos tur daudzi dzied ar fonogrammu, bet savu ārējo izskatu piekoriģē ar plastiskās ķirurģijas palīdzību. Daži dziedātāji izskatās kā vaska lelles no Tiso kundzes muzeja.
Vai jums pašam nav gribējies ar botoksa palīdzību patīt gadus atpakaļ?
Nē, kāds esmu, tāds esmu. Būtu smieklīgi, ja vīrietim manos gados seja būtu gluda kā maza bērna dibentiņš.
Vai Latvijā vecākās paaudzes dziedātāji vēl ir cieņā?
Man būtu grēks sūdzēties. Es nepelnu zelta kalnus, katru gadu nemainu mašīnas, bet ar dzīvi esmu apmierināts. Uz skatuves esmu pavadījis vairāk nekā 45 gadus, bet cilvēki joprojām grib mani dzirdēt, aicina uzstāties. Cik tad mēs no padomju estrādes laikiem esam palikuši? Es, Margarita Vilcāne, tad vēl Žoržs Siksna un Ingus Pētersons, bet viņi ir kādus desmit gadus jaunāki.
Aizvadītā gada laikā esam atvadījušies no daudziem izciliem mūziķiem: Ojāra Grinberga, Pita Andersona, Deivida Bovija, Džordža Maikla un citiem. Kādēļ mūziķu mūžs nereti apraujas tik agri?
Diemžēl daudzi pārāk aizraujas ar alkoholu un narkotikām. Ja nemācēsi laikus apstāties, drīz vien nonāksi kapā. Paskatieties uz Eltonu Džonu vai Tomu Džonsu: jā, arī viņi ir blēņojušies, tomēr zināja, kad pienācis laiks apstāties. Naudas viņiem netrūkst; var iziet dažādas programmas organisma atjaunošanai. Vīrieši jau vispār ir slinki pēc dabas un pie ārsta aiziet tikai tad, kad ir pavisam slikti.
Jūs pats esat mācējis apstāties, jau gadu desmitiem vairs nelietojat alkoholu. Vai dzīve nav kļuvusi garlaicīgāka?
Nē, nepavisam. Tās visas ir muļķības, jo spēja priecāties ir atkarīga tikai no tevis paša.
Vai esat ticīgs cilvēks?
Pēc konfesijas esmu katolis, bet uz baznīcu eju reti. Mani šokēja pedofilijas skandāli, kas nākuši gaismā daudzviet pasaulē. Tas taču ir milzīgs grēks! Patiesību sakot, padomju laikā pat biežāk apmeklēju dievnamu. Tagad baznīcā var redzēt tādus ģīmjus, kas komunistu laikā ar putām uz lūpām klāstīja, ka nekāda Dieva nav. Es ar Dievu varu parunāt arī mājās, jo Dievs ir visur, ne tikai baznīcā.
Laulības ostā esat iestūrējis četras reizes, bet dažādos laikos ar dažādām sievām. Vai nebūtu labāk kā islāmā, kur pie četrām sievām iespējams tikt vienlaikus?
Nē, pēc harēma nekad neesmu ilgojies. Tas nav man. Ar sievu Indru esmu kopā jau vairāk nekā 30 gadu un dzīvojam saskanīgi. Mūsu bērni jau ir pieauguši, pabeiguši augstskolas. Mazbērnus gan vēl nesola. Es arī nespiežu: kad būs, tad būs.
Tad jau jums jācenšas turēt līdzi, lai arī jūs savu 80 gadu jubileju varētu nosvinēt uz skatuves!
Redzēs, kā būs lemts. Nevar jau tikai paļauties uz Dievu un likteni, pašam arī kaut kas jādara.
Tāpēc jau dzerat to zivju eļļu.
Jā, cenšos turēties formā.
