– Tomēr ir kāds būtisks rādītājs – vēlēšanu rezultāti. Kaimiņam vēlēšanās bija 17 455 plusu, tas ir daudz vairāk nekā jebkuram citam LRA kandidātam, un ļoti ticams, ka bez viņa jūs nemaz nebūtu pārstāvēti Saeimā. Viņš ir populārākais. 29
– Bija… Neviens no astoņiem deputātiem individuāli nevarētu būt pārstāvēts Saeimā. Viņi visi, ieskaitot mani, ir parlamentā tikai tāpēc, ka kandidēja no LRA saraksta. Vēlēšanās piedalās politiskas organizācijas, nevis indivīdi. Un arī uz sarunām pie prezidenta tiek aicinātas organizācijas, nevis indivīdi. Savulaik Valsts prezidents Andris Bērziņš uz tikšanos aicināja visu frakciju, taču šoreiz man piezvanīja Prezidenta kancelejas vadītājs, kurš pateica, ka aicina uz sarunām trīs vai četrus LRA pārstāvjus. Mēs izlēmām, kuri ies, un tam ir skaidrs pamatojums.
– Jūs īpaši nepārdzīvojat Kaimiņa aiziešanu?
– Pārdzīvot – tas nav īstais vārds. Politika ir komandas darbs, un, ja kāds nevēlas piedalīties šajā komandā, tā ir viņa izvēle.
– Savā paziņojumā viņš izteicis jums vairākus pārmetumus. Tajā skaitā šādu: “Apvienības partijas pārstāv pretējas ideoloģijas, un dažkārt liekas, ka tās vieno biedru neapmierinātība un atsevišķu politiķu karjeras ambīcijas.”
– LRA 4000 zīmju programmu ir parakstījuši 116 deputāta kandidāti no ļoti plaša partiju spektra. Pirms vēlēšanām Latvijā bija daudz satraukuma, ka Latvijas partiju vide ir ļoti sadrumstalota un sašķelta, un 2014. gada pavasarī un vasarā mēs pielikām lielas pūles, lai daļu no šīm partijām apvienotu zem vienas programmas.
– Vai tas atrisina ideoloģiskās atšķirības? Arī “Vienotība” savulaik izveidojās, apvienojoties vairākām partijām, taču tagad vērojam iekšējus konfliktus.
– Protams, arī mums nākas saskarties ar ideoloģiskajām atšķirībām. Piemēram, tajā pašā bēgļu jautājumā ir diametrāli pretēji viedokļi. Taču mēs spējam apsēsties pie galda un izrunāt šos jautājumus, kamēr nonākam pie pozīcijas, kuru var atbalstīt lielākais vairums.
– Ja runājam par bēgļu jautājumu, sākumā jums bija diezgan stingra pozīcija, bet vēlāk tā kļuva ļoti līdzīga “Vienotības” nostājai. Es citēšu, ko intervijā “Latvijas Avīzei” septembra sākumā teica sociologs Aigars Freimanis: “Bondars Saeimā uzstājās ar ugunīgu runu par bēgļu jautājumu, un tas tika diezgan plaši atspoguļots medijos. Viņš noteikti runāja tās sabiedrības daļas vārdā, kas ir kritiski noskaņota, un LRA reitings uzreiz strauji pieauga. Tā ir indikācija, kas teic, ka partijai ir iespējas izmantot šo tēmu, gatavojoties nākamajām vēlēšanām.” Kāpēc mainījāt pozīciju?
– Bēgļu jautājums tomēr ir jādala vairākās daļās. Vasaras sākumā Straujuma teica, ka Latvija neuzņems nevienu bēgli. Brīdi vēlāk, ka uzņems 250, un tā šis skaitlis mainījās vēl vairākas reizes. Mēs pieprasījām, lai valdība nāktu ar skaidru un saprotamu skaidrojumu un rīcības programmu. Starp citu, bēgļu jautājums bija labs piemērs, kas raksturoja valdības haotisko darbību. Plāna nebija, informācija tika slēpta, un ministrijas nesaprata, ko tās dara. Mēs vēlējāmies, lai valdības vadītāja nāk uz Saeimu un atskaitās. Pirmkārt, lai paskaidro, kāpēc viņa tik strauji mainījusi viedokli. Otrkārt, lai informē, kāds ir rīcības plāns un kā tiks novērsti riski, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu.
– Sabiedrība jūs nepareizi saprata un domāja, ka šie jautājumi ir kā iebildumi pret bēgļiem.
– Nezinu, vai nepareizi saprata. Es tikai par saviem vārdiem varu atbildēt. Mēs arī šodien neesam ne par, ne pret bēgļu uzņemšanu. Mēs esam pret to, ka Latvija pasaka “nē” mūsu sabiedrotajiem Eiropā, kuri lūdz mūsu palīdzību. Sabiedrotie palīdz mums jautājumos, kas skar mūsu drošību un vitālās izdzīvošanas intereses. Es negribētu, ka tas tiek uzlikts uz jautājuma zīmes.
– Bet cik tālu mums būtu jāpiekāpjas sabiedroto interesēm? Tas būs arī viens no jautājumiem nākamās valdības veidošanas procesā.
– Kad uzmanības centrā bija Grieķijas parādu krīze, grieķi sākotnēji bija kategoriski pret taupības režīmu. Tad viņiem bija jāatbild uz jautājumu: “Jūs esat par vai pret eiro?” Grieķi atbildēja, ka viņi, protams, ir par eiro. Un tad viņiem uzdeva vēl vienu jautājumu: “Jūs vairāk esat pret taupību vai vairāk par eiro?” Jo tāda ir izvēle, un abas apstiprinošas atbildes vienlaikus nevar būt. Un grieķi izlēma, ka eiro tomēr viņiem ir svarīgāks… Patiesībā arī mums ir līdzīga izvēle – mēs esam vairāk pret bēgļiem vai vairāk par to, ka Latvijas drošības problēmas mums turpmāk būs jārisina vienatnē? Tāpēc, diskutējot par bēgļu jautājumiem, ir jārunā plašāk – piemēram, kā tiks nostiprināta Eiropas Savienības ārējā robeža. Tas attiecas arī uz mums. Līdz šim valdība strādājusi ugunsdzēsēju režīmā – ja kaut kas notiek, tad brauc un dzēš, ja ne, tad neko nedara. Kamēr mums pāri robežai nenāk bēgļu tūkstoši, tikmēr varam dzīvot mierīgi? LRA uzskata, ka tā nav pareiza pieeja.
– Vai redzat arī kādas maiņas nākamās valdības ārpolitikā? Piemēram, no Eiropas puses pēc laika, iespējams, aktualizēsies jautājums par sankciju atcelšanu pret Krieviju. Tāds noskaņojums ir vērojams daļā vadošu ES valstu. Vai mums arī šajā jautājumā jāpieņem tas, ko vēlas partneri?
– Tas jau būs atkarīgs no Krievijas politikas Ukrainā un tā, vai tiks ievērota Minskas vienošanās. Sankcijas pēc būtības ir Ukrainas jautājums, un Eiropas kompetento iestāžu ziņojumi to ļaus izvērtēt.
– Ne tikai, arī ekonomiskās intereses spēlē savu lomu.
– Nedomāju, ka sankcijas varētu atcelt, jābūt pierādījumiem, ka Krievija ir mainījusi savu agresīvo rīcību. Protams, jākritizē Latvijas ārpolitika, ka tā ne vienmēr bijusi konsekventa. Kaut vai runājot par melno sarakstu un personām, kurām liegta iebraukšana Latvijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neļauj iebraukt Krievijas dziedātājiem, tajā pašā laikā te varēja brīvi iebraukt Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins, kurš bija viens no tuvākajiem Krievijas prezidenta līdzgaitniekiem. Ja runājam par LRA pozīciju attiecībās ar Krieviju un kopumā ārpolitiku, tad tā ir balstīta vienkāršā principā – nacionālās drošības jautājumi stāv pāri visam.
