– Tad kā jūs komentēsiet jūsu nu jau bijušā frakcijas biedra Artusa Kaimiņa teikto, ka “Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadība šobrīd ir kļuvusi par Solvitas Āboltiņas dedzīgākajiem atbalstītājiem”? 29
– Kaimiņa kungs daudz filmē, un tad jau viņam noteikti ir kāds ieraksts, kur šī “dedzīgā atbalstīšana” ir redzama. Viņš to varētu parādīt. Tad vismaz būtu pamats par ko runāt, citādi man grūti spriest, ko viņš domājis.
Jā, LRA vienmēr ir atbalstījusi principu, ka par premjera kandidātu vajadzētu būt cilvēkam, kurš bijis starp premjera kandidātiem pirmsvēlēšanu debatēs, vai arī partijas vadītājam. Un šim kritērijam Āboltiņas kundze tiešām atbilst. Bet tas ir par principu, nevis konkrētu personu. Principa ievērošana nenozīmē atbalstu konkrētai personai. Ja vēlētājs balso par kādu partiju, viņš rēķinās, ka tieši nosauktais kandidāts būs tas, kurš realizēs partijas programmu un pārstāvēs tās vērtības. Kurš cits vēl labāk simbolizē partiju, ja ne partijas priekšsēdētājs vai premjera kandidāts?! Citādi iznāk, ka partija premjera kandidātu izvelk kā trusīti no cepures. Piemēram, tagad kā ZZS kandidāts tiek minēts Māris Kučinskis. Ja viņš pirms vēlēšanām būtu piedalījies premjerministru debatēs, kāds žurnālists vai oponents noteikti pajautātu, vai viņš, būdams Saeimas deputāts, arī šodien tāpat kā 2011. gada 26. maijā balsotu pret atļauju KNAB veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvoklī. Kā zināms, šis balsojums bija iemesls, kāpēc Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaida 10. Saeimu. Un tas nebūtu vienīgais jautājums, kas varētu interesēt vēlētājus, pirms izdarīt izvēli par labu vienai vai otrai partijai.
– Varbūt jārīko jaunas premjera kandidātu debates? Gada laikā noteikti ir radušies daudzi jauni jautājumi.
– Es neesmu pret. Atbalstu konkurenci. Protams, ir jauni jautājumi, kas pirms gada nebija tik aktuāli, piemēram, pavisam citu nozīmi ieguvis bēgļu jautājums, saasinājušies terorisma jautājumi. Tajā pašā laikā būtu dīvaini, ja būtu mainījušās vērtības…
– Tas jau vairāk ir jautājums partijām.
– Latvijā ir tā, ka vienā partijā var būt gan labēji, gan ļoti kreisi politiķi. Tātad no vienas partijas var nākt arī premjera kandidāti ar pavisam atšķirīgiem uzskatiem un izpratni par vērtībām. Piemēram, pirms vēlēšanām tās pārsvarā pozicionējās kā labējas un iestājās pret nodokļu paaugstināšanu, taču šobrīd Saeimā tikai LRA viena pati neatbalsta nodokļu palielināšanu.
– Kad nonāksiet valdībā, droši vien arī sāksiet atbalstīt. Jo vajadzību daudz, bet naudas, lai tās apmierinātu, pietrūkst.
– Es tā neuzskatu. Apskatīsimies konkrētu piemēru. Straujumas valdība ieviesa solidaritātes nodokli – it kā lai apliktu tos, kuri Latvijā pelna lielas algas. Bet vai tiešām nevienlīdzības mazināšanu iespējams panākt, kādam kaut ko atņemot, bet nevienam neko neiedodot? Nupat runāju ar uzņēmēju un pašvaldību vadītāju, kuri stāstīja, ka Latvijas iedzīvotāji savus uzņēmumus arvien biežāk izvēlas reģistrēt Igaunijā un tur saņemt algas. Vai tas nāk par labu Latvijas budžetam? Man ir apnicis skatīties, kā pa Rīgu braukā auto ar Igaunijas numurzīmēm, no kurām kāpj ārā Latvijas pilsoņi – tās ir sekas aplamajām auto nodevām, kuras valdība ieviesusi. LRA ir bijuši priekšlikumi, kā valsts varētu ietaupīt – sākot ar lieku valsts institūciju likvidēšanu. Piemēram, Pārresoru koordinācijas centrs – 800 tūkstoši eiro – nav maza nauda. Iekšējās drošības birojs – četri miljoni, un tā tālāk.
– Ko jūs nodarījāt Artusam Kaimiņam, ka viņš ar skaļu paziņojumu nolēmis izstāties no frakcijas?
– Neko neesam nodarījuši. Kaimiņš trešdien frakcijas sēdē nolika uz galda iesniegumu. Tā bija viņa izvēle.
– Kāpēc jūs viņu neņēmāt līdzi uz valdības veidošanas sarunām pie Valsts prezidenta?
– Latvijas Reģionu apvienības pārstāvju sapulce nolēma, ka apvienību sarunās pārstāvēs divu LRA veidojošo partiju priekšsēdētāji, Saeimas frakcijas vadītājs un LRA valdes priekšsēdētājs.
