80 kilogramus smags jau trešajā klasē! Kā vecākiem palīdzēt saviem bērniem, kuri strauji pieņemas svarā? 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Uztraucos par savu mazdēlu, kurš mācās pirmajā klasē, bet jau sver 50 kilogramus. Kad saku vecākiem, lai taču dara kaut ko, viņi tikai atmet ar roku – augošam bērnam svars pats izlīdzināsies. Kā izlīdzināsies, ja viņš visu laiku sēž pie datora, bet, tiklīdz vajag mazliet izkustēties, tā ātri aizelšas, piekūst,” savu bēdu redakcijai uzticēja kāda vecmāmiņa no Rīgas.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra eksperti norāda, ka liekais svars vai pat aptaukošanās skolā nav nekāds retums – no tā 1. klasē cieš 24% zēnu un 22% meiteņu.
Daudz kaloriju, maz kustību
“Aptaujas liecina, ka vecāki diemžēl neredz, ka bērnam ir liekais svars un aptaukošanās, piemēram, deviņu gadu vecumā bērns jau sver 70–80 kilogramus. Ik dienu redzot savu apaļīgo bērnu, vecāku acs pie tā pierod. Turklāt, ja populācijā caurmērā ir daudz korpulentu cilvēku, var šķist, ka tā ir norma.
Ja vien ģimenes ārsts vai speciālists nenorāda, ka bērnam ir liekā svara problēmas, šī situācija ieilgst. Nav tiesa, ka ar gadiem bērni paši no tā izaug,” norāda centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika.
2018./2019. mācību gadā Latvijā veiktais “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums”, kura laikā tika izmērīti un nosvērti ap 6000 septiņus un deviņus gadus veci skolēni no visas Latvijas, liecina, ka ar gadiem apaļīgo bērnu skaits tikai pieaug – trešklasnieku vidū ķermeņa masas indekss pārsniedz normu jau 27% zēnu un 23% meiteņu.
No ievērojami palielināta svara – aptaukošanās – biežāk cieš zēni, piemēram, septiņgadnieku vecuma grupā zēnu maksimālais svars sasniedza 64,8, bet deviņgadnieku – 72,4 kilogramus.
Bērniem aptaukošanās noteikšanai svarīgāka ir ķermeņa masas indeksa attiecība pret dzimumu un vecumu, bet pusaudžiem tiek ņemts vērā arī vidukļa apkārtmērs, kura palielināšanās raksturīga tā saucamajai androīdajai aptaukošanās formai. Kā norāda speciālisti, aptaukošanās iemesli var būt gan iedzimti, gan iegūti, piemēram, neveselīga, kalorijām bagāta uztura un mazkustīga dzīvesveida dēļ.
“Šādu bērnu īpatsvars pieaug ar katru gadu. Tur vainojams mūsdienu uzturs, kurā ievērojami mainījušās uzņemto uzturvielu proporcijas. Mūsdienās bērni ar tā saucamajām ātrajām uzkodām, piemēram, čipsiem, un īpaši ar saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem uzņem ļoti daudz ogļhidrātu, kas pārvēršas liekajās kalorijās,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste, endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne.
Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām sākumskolas vecuma bērniem ik dienu vismaz 60 minūtes jānodarbojas ar intensīvām fiziskām aktivitātēm, tā, lai mugura nosvīst.
Lai gan vecāku aptaujas rāda, ka 78% pirmklasnieku un 81% trešās klases skolēnu brīvajā laikā piedalās sporta un deju nodarbībās, bet apmēram puse darba dienās vismaz stundu aktīvi spēlējas – lec, skrien, spēlē bumbu, Biruta Velika pieļauj, ka ne vienmēr tas atspoguļo patieso ainu.
“Apaļie bērni aizelšas un nosvīst daudz ātrāk nekā viņu vienaudži ar normālu svaru. Vecāki reizēm domā, ka, izlaižot bērnu paskraidīt svaigā gaisā, viņš noteikti tā arī dara, lai gan patiesībā viņš kaut kur sēž ar viedtālruni rokās,” viņa saka.
Arī bērnu endokrinoloģe novērojusi, ka dūšīgie bērni paši nemaz nevēlas savā dzīvē kaut ko mainīt. Ja sporta nodarbības laikā ir grūti izpildīt kādu vingrojumu, viņi bieži vien pat īpaši necenšas, jo zina, ka skolotājs viņu no tā atbrīvos un viņš varēs pasēdēt maliņā, kamēr citi sporto.
Slimība visam mūžam
Aptaukošanās ar laiku var izraisīt virkni hronisku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanas, tajā skaitā arteriālo hipertensiju, metabolo sindromu vai pat 2. tipa cukura diabētu, kas mūsdienās vairs nav tikai gados vecu cilvēku slimība. Tas konstatēts arī vairākiem desmitiem bērnu līdz 18 gadu vecumam (Latvijā ar cukura diabētu slimo ap 700 bērnu).
Endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne teic, ka tiem, kam jau bērnībā ir liekais svars, turpinot lietot neveselīgu uzturu un par maz kustoties, ir daudz lielākas iespējas saslimt ar to pusaudža gados vai agrā jaunībā. 2. tipa diabēta rašanās risku palielina arī svars piedzimstot – virs 4 vai zem 2,5 kilogramiem, mātes diabēts grūtniecības laikā, aptaukošanās ģimenē un 2. tipa diabēts pirmās vai otrās pakāpes radinieku vidū.
Kādas pazīmes varētu liecināt, ka bērnam vai pusaudzim ir 2. tipa diabēts?
“Liekais svars, aizdusa, arteriālā spiediena paaugstināšanās, violetu svītru – striju – parādīšanās uz vēdera, krūtīm, gurniem, augšstilbiem vai augšdelmiem. Šādas strijas uz ķermeņa parādās gan tiem bērniem, kas strauji stiepjas garumā, gan tiem, kas plešas platumā un pieņemas svarā, jo, palielinoties svaram, zem ādas veidojas kolagēna – audu, kuri nodrošina ādas elastību un saikni starp ādu un muskuļiem, – plīsumi,” norāda ārste.
Pamanot kādu no šiem simptomiem, vispirms kopā ar bērnu jādodas pie sava ģimenes ārsta vai pediatra un jāveic asinsanalīzes. Endokrinologa konsultācija nepieciešama tikai tad, ja analīzēs parādās izmaiņas cukura līmenī, tauku vielmaiņas rādītājos vai ir kādas citas pazīmes, kas varētu liecināt par endokrīnās sistēmas saslimšanu.
“Jāapzinās, ka bērniem un pusaudžiem, kuriem atklāts 2. tipa diabēts, visu mūžu būs jālieto medikamenti. Bet, ja diabētu laikus neatklāj un neārstē, var sekot komplikācijas – paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar nierēm, redzes traucējumi, jušanas traucējumi un nervu sāpes, var attīstīties tā saucamā diabētiskā pēda, ateroskleroze, ne alkoholiskais steatohepatīts, agrīns insults vai infarkts,” brīdina endokrinoloģe.
Mainīt ģimenes dzīvesveidu
* Fiziskās aktivitātes un uztura plānošana saskaņā ar diētas ārsta ieteikumiem ir 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas pamats.
* Bērniem ar 2. tipa cukura diabētu vismaz 60 minūtes jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm (vēlams ar mērenu slodzi).
* Ikdienas paradumi jāmaina visai ģimenei (lifta vietā kāpt pa kāpnēm, braukt ar velosipēdu, televīzijas skatīšanās vietā aktīvi pavadīt brīvo laiku).
* Atteikties no saldiem dzērieniem un sulām, ik dienu apēst vismaz piecas porcijas augļu un dārzeņu, aizvietot balto miltu produktus ar pilngraudu, baltos rīsus ar brūnajiem.
* Ieviest izmaiņas visas ģimenes ēdienkartē, piemēram, atteikties no pusfabrikātiem, ātrajām uzkodām, neēst, skatoties televīziju.
