Iegulies ziedu gultā! 8 skaistuma receptes ar maija ziediem no Līgas Reiteres 0
Smaržu tūre
“Maijs ir ziedēšanas laiks, apkārtne vienās puķēs, rotājas krūmi un koki. Zieds ir mīlestības plaukums – zied tikai tas, kas spēj apaugļoties, pāriet no jaunavīgā uz pilnbriedu. Uzzied arī cilvēks, ja ir mīlestības pārņemts,” saka Līga Reitere.
Ziedu tēma Līgai ir tuva, ne velti vietai, kur tagad saimnieko, devusi Ziednīcas vārdu. Ziedus viņa gan izmanto savā zāļu lapenē un pirts rituālos, gan māca par puķēm un citām dabas veltēm, braukājot pa visu Latviju. Ventiņu zāļu sieva iesaka ikvienam palūkoties uz ziedošo skaistumu vērīgākām acīm un dāvina astoņas receptes.
1. Smaržu tūre
Pirmo recepti Līga nodēvē vienkārši – gulēšana uz ziedošas zemes. Doties pļavā, kas pamazām uzzied, un atgulties, pavadīt tā kādu brīdi. Vislabāk kailam, jo smarža un ziedu spēks iedarbojas caur ādu. Aromterapija jeb, latviski sakot, smaržu kūre veicina jušanu, jausmu, harmonizē nervu sistēmu.
2. Ziedu gulta
Laikā, kad zied ievas un ābeles, ir vērts izmēģināt gulēšanu maigajos ziedos. Vakarā uz palaga saber ziedlapiņas un šādā gultā izguļ nakti.
Ziedu vajag daudz, saujām vien, lai tiek visai miesai, lai ir bauda. Kādu vakaru var post ievziedu gultu, citu vakaru – baudīt ābeļziedus. Der arī plūmīšu un ķiršu ziedlapiņas. Ziedu gultu var uztaisīt arī vēlāk, pēc Jāņiem, piemēram, gulēt vīgriežu baltajā klājumā.
Nevajag uztraukties, ka būs jāposta ziedošas ābeles. Ābeļziedi nav jāplūc. Pagaida, kamēr ābeles ir pilnziedā un jau nozied, tad lapiņas sāk atdalīties no zieda, tomēr vēl nav novītušas, ir smaržas pārpilnas. Zem koka noklāj palagu un papurina zarus – ziedlapiņas kā sniegs sabirst uz drānas. “Vai nav skaisti – pilnzieda jaukumu paņem savam pilnziedam!” priecājas Līga.
Līdzīgi rīkojas ar ievām. Kad koks sāk noziedēt, saplūc ievu zarus. Virs palaga sit vienu zaru pret otru, nopurinot ziedlapiņas. Uz ziedlapu palaga jāguļ kailam, jo, pēc Līgas teiktā, tikai tā var kļūt smuks. “Maijs ir lielās steigas laiks, kad darbs dzen darbu, notikums notikumu, sevis lutināšanai nav vaļas. Tādēļ ar skaistumkopšanu ir iespēja nodarboties naktī, paguļot uz ziediem. Prāts lai atpūšas, bet miesa lai elpo rūgtensaldo ziedu smaržu.”
Šādam nolūkam neder pārāk biezi, sulīgi ziedi – nebūs patīkami, miesai būs vēsa sajūta. Līga gan atceras, kā Turcijā gulējusi uz apelsīnu ziediem. Smarža tā apbūrusi, ka salasījusi saujām vien un sabērusi gultā. “No rīta pamodos – smarža bija sakāpusi ne tikai miesā, bet arī galvā! Pa gaisu vien gāju, kājas zemi neķēra! Bija ļoti sakāpinātas sajūtas, milzīga vēlme nest skaistumu sevī, dot to pasaulei.”
